Notiks "Rēzeknes mākslinieku kopai" veltīta Vēstures mirkļu pietura
Apvienību 1936.gadā nodibināja septiņi mākslinieki ar Francisku Varslavānu priekšgalā. Kopā darbojās gleznotāji, kas bija dzimuši Latgalē un te atklājuši savus talantus – Vitālijs Kalvāns, Leons Tomašickis un Arkādijs Naišloss, kā arī tie, kam Latgale saistījās ar darba vietu - Jānis Gailis, Nikolajs Breikšs un Alberts Filka. Arī Zemgalē dzimušajam Arvīdam Eglem mākslinieciskās dotības uzplauka tieši Rēzeknē, kur viņa ģimene apmetās Pirmā pasaules kara laikā.
Māksliniekus vienoja savstarpēja draudzība un kopīgs mērķis - pārvērst Rēzekni par Latgales kultūras galvaspilsētu, regulāri rīkojot kvalitatīvas izstādes un aktīvi turpinot pedagoģisko darbību.
"Pasaulē ir tikai divas skaistas pilsētas - Parīze un Rēzekne," teica Varslavāns, tādējādi ar savu vadīto mākslinieku kopu cenšoties dzimto pilsētu darīt kultūrā vēl bagātāku.
Līdz 1940.gadam Rēzeknē tika sarīkotas sešas izstādes un pozitīvas atsauksmes par tām varēja lasīt arī galvaspilsētas preses slejās. Diemžēl Rēzeknes mākslinieku kopas darbības laiks nebija ilgs. To izjauca lielie vēsturiskie notikumi pagājušā gadsimta 40.gados.
Taču gleznotāju darbi palika un Vēstures mirkļu pieturas gaitā daļa no tiem, tai skaitā: Kalvāna "Ziedošais dārzs", Egles "Makšķernieki" un Varslavāna "Meitene", būs aplūkojama Rēzeknes Mākslas namā jeb tā saucamajā "Rēzeknes Skrundā".
Uz sarakstu
