Pēdējo nedēļu skatāma Anatolija Zelča 51.kvintesence

Anatolija darbu izstādē ieraudzītais ne tikai neliek skatītājiem vilties, bet neapšaubāmi pārsteidz. Apskatāmi divās izstāžu telpās ir gandrīz 40 darbi, lielākoties tās ir figurālas kompozīcijas, bet ir arī viena klusā daba, 4 ainavas, viens vizuāls objekts. Darbi tapuši laika periodā no 1989.gada līdz pat 2015.gadam, tātad aplūkojot visu kopumā – retrospekcija, varam ieraudzīt A.Zelča Latvijas Mākslas akadēmijas studiju darbus – radošā ceļa sākuma darbus, sižetiskos meklējumus, variācijas un pašus jaunākos – piecus šī gada darbus. Gleznu izmēri ir ievērojami, lielākais ir diplomdarbs - "Ēnas aiziet" 190x295, a/e, 1993 un mazākais ir vizuālais objekts - apgleznotais mūzikas instruments.
Lai kādi būtu darbu izmēri, svarīgākais tēls Anatolija darbos ir cilvēks, visbiežāk – Sieviete. Nereti šī tēla interpretācija nav viennozīmīgi uztverama, autoru interesē atklāt ar vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļiem ne tikai sievietes estētiskās kvalitātes, bet dažkārt sarkastiski un ironiski likt mums padomāt par jauno laiku agronomi – moderno fermeri laukos, pērkamās sievietes skaudro realitāti, valdonīgas kundzes pārlieku lielo vaļību un atklātību.
Pats autors saka, ka viņa darbi nav viegli, tieši otrādi - psiholoģiski pat nedaudz nomācoši, tāpat kā nereti mūsu skaudrā ikdiena, tomēr mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu apkopojums gleznotāja meistarīgajās kompozīcijas lielā mērā pārliecina mūs par mākslas spēku un varēšanu un to, ka šāda veida katarse mums ir nepieciešama - izdzīvot to, par ko ne visi atļaujas izteikties skaļi.
Par glezniecisko virsmu Anatolijs izmanto gandrīz vai visas iespējamās plaknes – audeklu, kartonu, papīru, saplāksni, lietišķās mākslas piederumus, kuri jau transformējušies par radošo darbu virsmām, vecas durvis. Darbu noformējumā varam pārliecināties par to, cik dažādi var būt gleznu rāmji, audekla nostiprināšanas paņēmieni uz virsmām.
Gandrīz par katru uzgleznoto darbu autoram ir kāds stāsts, ko pavēstīt papildus vizuālajam vēstījumam, nekas nav nejaušs - ne izvēlētā tēma, ne galvenie tēli, ne mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, tieši otrādi – katra kompozīcija - vai tā vēstī par Mesiju, nabagmājas Donatu, Kalponi, fermeri, prostitūtu ir pārliecinošs, ar vizuāli plastiskiem paņēmieniem veidots stāsts, kura galvenie varoņi ir tepat mums blakus. Tieši tāpēc šī izstāde ir liela vērtība, jo ieraugām tur ne tikai mākslu, bet arī Sevi, ikdienu un mūsu cilvēciskās kvalitātes.
Anatolijs Zelčs
Dzimis 1964.gada 14.aprīlī Balvu rajona Tilžā. Pirmo mākslas izglītību apguvis Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā Keramikas nodaļā, 1987.gadā sācis studēt glezniecību Latvijas mākslas akadēmijā un 1993.gadā absolvējis LMA Glezniecības nodaļu, iegūstot mākslinieka 0 gleznotāja kvalifikāciju. Viņa pedagogi ir bijuši izcilie latviešu gleznotāji Vilis Ozols, Imants Vecozols, Rita Valnere un Uno Daņiļevskis, zīmētprasmi apguvis pie pasniedzēja Arvīda Būmaņa. 2001.gadā ieguvis maģistra grādu LMA Mākslas apakšnozarē. 1998.gadā stažējies Sanktpēterburgā Krievijas mākslas akadēmijas I.Repina institūtā Glezniecības restaurācijas un sakrālās glezniecības katedrā.
Mākslas pedagoga darbu strādā kopš 1990.gada, ir strādājis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, jau no 1993.gada līdz šim brīdim ir Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas pedagogs, viņā vadībā audzēkņi apgūst gleznošanu, zīmēšanu, kompozīciju, glezniecības tehnoloģijas un anatomiju. Kopš 1994.gada ir Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles pasniedzējs, pašlaik – docents.
Radošajā darbībā īpaši interesē cilvēka anatomijas pētīšana un glezniecības tehnoloģijas. Latvijas Mākslas savienības biedrs kopš 2007.gada, piedalījies ap 60 kopējās un sarīkojis 8 personālizstādes Latvijā un ārzemēs. Mākslinieks saka: "Pats labākais portrets ir akts, jo tajā vislabāk var parādīt attēlojamā būtību".
Izstāde atvērta:
* 28.-29.aprīlī 10:00-17:00;
* 30.aprīlī 10:00-16:00;
* 1.maijā – slēgta;
* 2.maijā 10:00-16:00;
* 3.maijā – slēgta;
* 4.maijā 10:00-15:00.
Ieejas maksa izstādē: skolēniem, studentiem – 0,50 eiro, pieaugušajiem – 0,80 eiro
