RA absolventes Līgas Čeveres maģistra darbs tiek izdots grāmatā
Pagājušā gada novembrī klajā nāca Rēzeknes Augstskolas (RA) maģistra studiju programmas "Filoloģija" absolventes Līgas Čeveres grāmata "Arhetipi un žanriskās iezīmes šausmu stāstos", kuras pamatā ir viņas maģistra darbs.
Pētījums tika izdots, pateicoties Izglītības un zinātnes ministrijas un Rēzeknes Augstskolas finansiālam atbalstam, programmas direktorei I. Šuplinskai sadarbojoties ar portālu studentuliteratura.lv, kas sniedz iespēju izdot savu zinātnisko darbu bijušiem, esošiem un jaunajiem bakalaura un maģistrantūras studentiem, kā arī visiem tiem, kuri gribētu savu pētījumu ieraudzīt publicētā veidā.
Jāuzsver, ka drīzumā notiks vairāki grāmatas prezentācijas pasākumi. Jau 16.janvārī Kaunatas vidusskolā interesenti varēs tikties ar Līgu Čeveri un uzzināt daudz ko jaunu par šausmu stāstiem un to pētīšanu: plkst.11.45 ar autori tiksies 6. - 9.klases skolēni, bet plkst.13.00 - vidusskolēni un citi interesenti.
Līga stāsta, ka izvēlētā tēma Latvijas literatūras kontekstā faktiski nav pētīta. "Tāpēc izmantoju iespēju pilnībā izpausties un būt sava veida Kolumbs, atklājot šausmu literatūras tendences. Visgrūtāk bija iegūt teorētisko literatūru, jo Latvijā trūkst literatūrzinātnisku pētījumu šausmu žanrā, tāpēc par pamatu tika pielīdzināta ārzemju pētnieku pieredze un materiāls," stāsta jauniete.
Darba bāzei tika izmantoti Kaunatas šausmu stāsti, kurus savākušas un apkopojušas Kaunatas vidusskolas skolotājas Ināra Paramonova un Skaidrīte Purmale, kā arī pašas Līgas vāktie šausmu stāsti no anketētajiem respondentiem dažādos Latvijas reģionos - kopumā 276 stāsti.
Jaunā pētniece stāsta, ka visneparastākais, ko, izstrādājot savu darbu, viņa ir atklājusi, saistās tieši ar adresāta attieksmi pret šausmu literatūru, jo daļai lasītāju šāda žanra literatūra var izraisīt ironisku smīnu vai vienaldzību, savukārt citi to lasa ar aizrautību, taču reti kurš aizdomājas, kā šausmas un bailes ietekmē viņa apziņu. "Šausmu literatūra ir savdabīgs ceļojums cilvēka zemapziņā, un tur sastaptās briesmas ir sava veida cīņa ar katra "iekšējiem dēmoniem", ar ko saprotam kompleksus, nedrošību, bailes, to, ko neatļaujamies," saka Līga.
Līga nenoliedz, ka viņai vienmēr licies kaut kas saistošs šausmu literatūrā, jo, ja būtu jāizvēlas starp lubu vai šausmu literatūru, viņa noteikti priekšroku dotu otrajai. "Šausmu stāstiem piemīt īpaša pievilcība, jo man tie asociējas ar draugu kompāniju vasaras naktī pie ugunskura, kur kāds stāsta un pārējie klausās. Emocijas balansē, sākot no patīkama satraukuma un beidzot ar bailēm. Būtībā šausmu žanrs ir viens no pieprasītākajiem, jo cilvēku visu mūžu pavada divi spēcīgi instinkti: bailes un ziņkārība, un visbiežāk tieši ziņkārība uzvar," ar šausmu stāstu pievilcību iepazīstina Līga. Viņa uzsver, ka šausmu stāstu lasīšana ir savdabīgs veids, kā saņemt adrenalīna devu, jo "baiļu brīdī asinīs izstrādājas "iekšējās narkotikas" - beta endorfīni, kas rada eiforijai līdzīgu stāvokli".
Ieraugot savu pētījumu grāmatas formātā, Līga jutusies gandarīta, ka, maģistra grādu iegūstot, ir radīts kaut kas paliekošs. "No vienas puses, tas ir saviļņojums, ka izdevies sevi realizēt literatūrzinātnē, no otras puses, atbildība un paškritika, jo liekas, ka daudz ko darbā varētu uzlabot, pārveidot vai papildināt. Pie reizes vēlos izteikt pateicību savai tiešajai darba vadītājai - Dr. philol. asoc. prof., vad. pētn. un Rēzeknes Augstskolas zinātņu prorektorei Ilgai Šuplinskai, kura palīdzēja maģistra darbu pārvērst grāmatā un realizēt vienu no maniem mērķiem," saka Līga.
RA absolvente citiem studentiem, rakstot savus pētījumus, iesaka izvēlēties tās tēmas, kas liekas saistošas, un neatlikt rakstīšanas procesu uz pēdējo brīdi. Bet, lai darbu izdotos pavisam labi uzrakstīt, svarīgi, lai sava pētījuma rakstīšana kļūtu par īslaicīgu hobiju.
Uz sarakstu
