Rēzeknē vienā izstādē simboliski satiksies Francisks Varslavāns un Frančeska Kirke
Vienas dzimtas divu paaudžu radošo personību dialogu izstādē atklās ievērojamā Latgales mākslinieka Franciska Varslavāna un viņa mazmeitas, gleznotājas Frančeskas Kirkes darbi. Izstāde būs simboliska mākslinieku satikšanās, jo dzīvē viņiem tas nebija lemts.
Varslavāna (1899-1949) un Kirkes (1953) darbu kopizstāde ir zīmīga vairākos aspektos. Izstādi vecmeistara dzimtajā pilsētā Rēzeknē sarīkojusi viņa mazmeita, kura šoreiz ir uzņēmusies arī kuratores pienākumus, rūpīgi pārdomājot kā savu, tā vectēva darbu atlasi. Līdz ar to pēc Frančeskas Kirkes ieceres skatītājiem tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar aizraujošu dialogu divu paaudžu radošu personību starpā, akcentējot kopīgo un atšķirīgo vienu un to pašu tēmu atklāsmē.
Francisks Varslavāns mīlēja savu dzimto Latgali. Par to liecina viņa gleznotās ainavas, portreti, klusās dabas, reliģiska satura kompozīcijas, kam piemīt klusi smeldzīgas noskaņas, apcerīgums un apgarotība, kas apliecina vēlmi saglabāt klasiskās mākslas tradīcijas. Tomēr viņa daiļrades attīstībā tikpat būtiski bija Itālijā, Francijā, Vācijā 20.gadsimta 20.-30.gados gūtie iespaidi. Tas veicināja mākslinieka interesi par 20.gadsimta modernisma mākslai raksturīgu krāsu piesātinājumu un faktūru.
Daiļrades vēlīnajā posmā gleznotājs vairāk gleznoja tonāli, ar fascinējošu meistarību panākot sev tik raksturīgo krāsu slāņa caurspīdīgumu un vieglumu. Izstādes apmeklētājiem būs reta iespēja skatīt Varslavāna izcilākās kompozīcijas - "Mūķene", "Krucifisks" un "Ormanis" no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kā arī gleznas "Bukmuižas iela" un "Akts" un II Pasaules kara gados Altajā tapušās skices no mākslinieka ģimenes kolekcijas. Izstādē eksponētās mākslinieka Franciska Varslavāna dažādu gadu skices dod iespēju iepazīties ar mākslas darba tapšanas sākuma stadiju, kad autors fiksējis pirmos iespaidus dabā, skicējot pilsētas un lauku ainavas, vai arī skatā no mugurpuses iemūžinājis sievietes ķermeņa plastiskumu, kas tiek akcentēts ar virtuozu līniju plūdumu. Īpaši aizkustinošas ir kara gadu skices Altajā, kad pat ļoti vienkāršās ziemas ainavās jūtamas autora pārdomas par cilvēka neaizsargātību un dzīvības trauslumu, ejot cauri tik traģiskiem dzīves pārbaudījumiem kā karš.
Kirke izstādei atlasījusi savas pēdējā desmitgadē radītās kompozīcijas "Apokalipses jātnieki un konfeti", "Citas debesis", "Venēra un komiksu meitene", "Vilema Kalfa un Endija Vorhola tikšanās". Tie ir tie paši klasiskie glezniecības žanri - reliģiskas un figurālas kompozīcijas, ainava, akts, klusā daba. Sev raksturīgā manierē māksliniece rada pazīstamu mākslinieku gleznu atkārtojumus, kurus papildina ar mūsdienu patērētāju sabiedrībā plaši pielietotām vizuālām zīmēm, ikonām vai simboliskām, zīmīgām, labi atpazīstamām detaļām. Tā tiek radīts paradoksiem pilns, ironisks komentārs par pagātnes un mūsdienu materiālās un vizuālās kultūras attiecībām. Dialogā ar vectēva darbiem, konfrontācijā ar skatītāja mākslas vēstures zināšanām un pieredzi māksliniece aicinās pārdomāt pasaules kultūras mantojuma nozīmi un uzdevumus šodienas sabiedrībā. Mākslinieces vecāki - tērpu māksliniece Večella Varslavāne un plakātists Gunārs Kirke savu vienīgo meitu nosauca par Frančesku par godu vectēvam Franciskam Varslavānam, kuru dzīvē viņai nebija lemts iepazīt. Tā nu šajā izstādē satiksies Francisks un Frančeska. Vienas dzimtas dažādas paaudzes, kurus, nenoliedzami, vieno ne tikai radniecības saites, bet arī atbildība par savu laiku un savu glezniecību, kuru abi mākslinieki apveltījuši ar visu sava talanta spēku un dziļumu.
Projekts-izstāde "Francisks un Frančeska" Latgales vēstniecības "Gors" Mākslas galerijā būs skatāma no līdz 22.aprīlim.
Uz sarakstu
