Rēzeknes Augstskolā notika ministra Sprūdža lekcija-diskusija
10.septembrī Rēzeknes Augstskolā (RA) bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), aicinot studentus uz lekciju-diskusiju, kuras laikā tika runāts par Nacionālo attīstības plānu, uzsverot ekonomiskā izrāviena vadmotīvu – Latvija 2020. gadā zaļākā valsts pasaulē.
Ministrs uzsvēra, ka Latvijai ir jāatrod savs zīmols, pēc kura to varētu atpazīt citās valstīs. Tāpat būtiski ir spēt saliedēties vienam kopīgam mērķim. "Mēs katrs katru dienu taisām savu mini ekonomisko izrāvienu. Iznāk vai neiznāk – tas ir cits jautājums, bet mēs kaut kā kuļamies uz priekšu. Bet katrs savā virzienā, katrs savā mazajā lauciņā, īsti to lielo bildi neredzot," pašreizējo ainu ieskicēja E.Sprūdžs. Viņš aicināja klātesošos mazāk runāt par slikto un neizvirzīt priekšplānā tos laikus, kas bija pagātnē, bet gan vairāk tiekties uz nākotni.
"Jebkura laba stratēģija balstās uz to, kas ir mūsu stiprā puse, kuru mēs varam attīstīt. Protams, stratēģijai ir arī jāstrādā ar vājajām pusēm, bet nekādā gadījumā ne tā, ka tās dominē. Jādominē ir tām lietām, kas ir mūsu priekšrocības. Kas ir tas, ko mēs tiem pārējiem pārdosim, kas ir tas, kas mums ir unikāls," savu ideju par Latvijas iespējām gūt ekonomisko izrāvienu stāstīja E.Sprūdžs. Viņš norādīja uz to, ka "mēs nevaram konkurēt ar tradicionālu lauksaimniecību, jo nevaram piedāvāt apjomu. Bioloģiskā lauksaimniecība ir potenciālā Latvijas priekšrocība, jo tāda bioloģiskā daudzveidība kā Latvijā nav Eiropā. Mums ir unikāls dabas kapitāls". Vīzija par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē nozīmē domāt ilgtspējīgi un izmantot dabas kapitālu tā, lai tas būtu pieejams arī mūsu bērniem un mazbērniem.
Paralēli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E. Sprūdža vadītajai lekcijai notika arī diskusijas. Studenti uzdeva ministram sev aktuālus un pat sasāpējušus jautājumus, aizskarot tēmas par lauksaimniecību, rūpniecības iznīcināšanu un subsīdijām. No studentu puses izskanēja viedoklis, ka mūsdienu politika neatbalsta cilvēkus, kuri mēģina virzīt kaut ko uz priekšu un mainīt uz labo pusi. Tāpat tika iebilsts pret to, ka bioloģiskā lauksaimniecība paver zemniekiem plašas iespējas, jo visu darbošanos ierobežo neskaitāmo dokumentu klāsts, kas ir jāpilda.
Lekcijas-diskusijas noslēgumā RA zinātņu prorektore Ilga Šuplinska aicināja ministru E.Sprūdžu pievērst uzmanību auditorijā izskanējušajiem lūgumiem un mazināt birokrātiju ne tikai attiecībā uz lauksaimniecību, bet attiecībā uz jebkuru jomu. "Mēs slīgstam stratēģijās, vīzijās. Tās mēs protam ļoti labi rakstīt, bet bieži pietrūkst realitātes," uzsvēra I. Šuplinska, kura aicināja visus klātesošos ielūkoties Nacionālās attīstības plānā, kas ir nodots sabiedriskai apspriešanai, un līdz 21.septembrim aizsūtīt valdībai konkrētus priekšlikumus.
Uz sarakstu
