Rēzeknes autobusu parka vadītājs kritisks par bezskaidras naudas norēķinu ieviešanu 

Smuļs, kurš uzņēmumā strādā 52 gadus, 36 no tiem par vadītāju, aģentūrai LETA pauda skepsi - ja bankas neprasa naudu no valsts, tad diez vai tās neņems no pārvadātājiem maksu par transakcijām.

"Ja nauda no mums ies uz banku, no bankas uz Autotransporta direkciju (ATD), no direkcijas pie mums - būs trīs transakcijas. Rezultātā, ja pasažieris pirks biļeti, teiksim, par vienu eiro, bet par transakciju nāksies izmaksāt 1,4 eiro, biļete izmaksās 2,4 eiro. Rezultātā ne jau bankas, bet mēs - pārvadātāji - būsim spiesti prasīt no valsts naudu, lai šo procesu nodrošinātu," uzsvēra Smuļs.

"Piecas bankas izsaka katra savu viedokli, bet negrib visas kopā strādāt, jo katra no tām grib būt monopolists. Mūsu piedāvājums bija sekojošs - es esmu pārvadātājs, man ir rēķins bankā, nauda, pērkot biļeti, aiziet uz manu rēķinu bankā," skaidroja Smuļs.

AS "Rēzeknes autobusu parks" valdes loceklis norādīja, ka, pretēji uzņēmēja Normunda Berga apgalvojumam, nebūšot ekonomijas arī uz naudas inkasācijas un uzglabāšanas pakalpojumu rēķina. "Ja skaidras naudas nebūtu vispār, tad šāds apgalvojums būtu patiess, taču, ja kaut vai neliela daļa biļešu tiks pirkta skaidrā naudā, naudas inkasācija vienalga būs nepieciešama un par to būs jāmaksā," uzsvēra Smuļs.

Apkopojot visu iepriekš minēto, AS "Rēzeknes autobusu parks" valdes loceklis apšaubīja Berga kā eksperta spējas šajā jautājumā.

LETA jau vēstīja, ka Bergs ir neizpratnē par ATD paziņojumu, ka nav iespējams ieviest valdības noteikumus, kas paredz bezskaidras naudas norēķinus sabiedriskajā transportā sākt no 1.jūlija.

Kā skaidroja uzņēmējs, tas nepārsteidz, jo bezskaidras naudas norēķini ļautu likvidēt datu sagrozīšanas iespējas pasažieru uzskaitē. Taču pārsteidzot "absolūts izdomas trūkums bažu uzskaitē un argumentācijā".

Kā norāda Bergs, ATD esot piecu banku rakstiski iesniegumi ar lūgumu noslēgt līgumu, bet ATD turpinot skaidrot, ka esot tikai "viena banka, kas var nodrošināt šo pakalpojumu". Viņš ironizē, ka ATD būtu zaudētāja, ja bankas par sistēmas izstrādi no valsts neprasa naudu un tad pašai ATD nesanākot iepirkums. Bergs noraida ATD ideju transportā norēķināties ar identifikācijas kartēm (ID), lai gan ikvienam profesionālim esot skaidrs, ka ID kartēm nav samaksas funkcijas.

Viņš cer, ka valdība neskatīsies uz kārtējiem ATD "karinātajiem makaronu saišķiem sev uz ausīm" un nepiedāvās kārtējo reizi izveidot darba grupu situācijas padziļinātai izpētei.

Eksperts skaidro, ka transporta pabalstu kopsumma pārvadātājiem patlaban ir aptuveni 17 miljoni eiro. Pēc Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) sniegtās informācijas, līdz septiņiem miljoniem eiro tiek izmaksāti nepamatoti - nepatiesas atskaites, nepamatoti izsniegtas "0" biļetes. Pāreja uz pabalstu administrēšanu, izmantojot saņēmēja kontu, nekavējoties sniegs budžeta līdzekļu ekonomiju.

Kā skaidro Bergs, pāreja uz maksājumu kartēm nodrošinās arī bezskaidras naudas norēķinu iespējas sabiedriskajā transportā maksas pasažieriem. Pasažieru pārvadājumu nozares apgrozījums ir aptuveni 300 miljoni eiro gadā. Reģionālajos pārvadājumos tiek izmantota tikai skaidra nauda. Pāreja uz bezskaidras naudas norēķinu nodrošinās ēnu ekonomikas samazināšanu un budžeta ieguvumu. Paredzamais ietaupījuma apjoms būtu vismaz 10% jeb 30 miljoni eiro, uzskata Bergs.

Brauciena apmaksa tiktu veikta brīdī, kad tiek veikta validācija, kas valstij sniegs iespēju ne tikai zināt konkrētu braucienu apjomu pēc fakta un attiecīgi norēķināties ar pārvadātājiem, bet arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID) saņemt elektronisku braucienu skaita uzskaiti pēc braucienu skaita fakta, nevis apjoma, kā līdz šim, kā arī elektronisku nodokļu un grāmatvedības uzskaiti, kas būtiski samazina iespējas veidot jebkāda rakstura pārvadājuma apjoma palielināšanas shēmas. Šī kontrole sniegs iespēju VID veikt kvalitatīvākus auditus.

Tāpat tikšot radīta iespēja samazināt izdevumus attiecībā uz tādām operācijām pakalpojumu sniedzējiem kā, piemēram, naudas inkasācija, uzglabāšana, drošības nodrošināšana saistībā ar skaidras naudas apriti, tādējādi kopumā samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī.

Kā ziņots, saskaņā ar ATD rīcībā esošo informāciju pasažieriem ar braukšanas maksas atvieglojumiem plānotā bezskaidras naudas norēķinu sistēma nebūs spējīga strādāt no 1.jūlija, kā to iepriekš bija noteikusi valdība.

Aģentūrai LETA direkcijā norādīja, ka darba grupa, kas tika izveidota ar mērķi ieviest bezskaidras naudas norēķinu sistēmu sabiedriskajā transportā braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju identifikācijai un precīzai uzskaitei, secinājusi - jauno sistēmu ieviest, neveicot grozījumus attiecīgajos valdības noteikumos Nr.153, nav iespējams.

Šobrīd minētajā projektā būtu gatava iesaistīties viena banka, līdz ar to personām ar invaliditāti, bāreņiem un citiem braukšanas maksas atvieglojumu saņēmējiem būtu jākļūst par vienas bankas klientiem, neskatoties uz to, ka, piemēram, pabalsta un pensijas maksājumu saņemšanai persona pieradusi izmantot citas bankas pakalpojumus, skaidroja ATD.

Uz sarakstu