Rēzeknes mērs: Līdzekļu sadalē sporta infrastruktūrai jāievēro vienlīdzīguma princips
Komentējot izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) ierosinājumu valsts budžetā sporta būvēm paredzētos līdzekļus novirzīt pedagogu algu nodrošināšanai, Rēzeknes politiķis uzsvēraa, ka šogad valsts nav plānojusi atbalstīt Rēzeknes olimpiskā centra būvniecību, tāpēc "neesam arī tajā sarakstā, kur mums var ko atņemt".
Objekta būvniecība ir viena no pašvaldība prioritātēm, un kopējās centra izmaksas aplēstas 24 miljonu eiro apmērā. No valsts olimpiskajam centram "Rēzekne" kopumā piešķirti apmēram trīs miljoni eiro, stāstīja pilsētas mērs. Taču tas esot ievērojami mazāk nekā objektiem citviet reģionos, turklāt esot būves, kuru izbūvē pašvaldība ieguldījusi vien 20%, bet pārējais esot valsts finansējums.
"Šajā [atbalstāmo objektu] sarakstā esam nokļuvuši nejauši," ironizēja Bartaševičs, paužot, ka valsts budžeta līdzekļi pašvaldībām tiek piešķirti atkarībā no novada vadības politiskās piederības, nevis ievērojot vienlīdzīguma principu. Turklāt Latgales attīstība noteikta kā viena no valsts prioritātēm, taču reāli reģions netiekot atbalstīts.
Pašlaik olimpiskajā centrā jau darbojas baseins, futbolu laukums, viesnīca, un tiek būvēta halle, kurā paredzēta sporta halle un ledus arēna. Pašvaldībā cer, ka nākotnē sporta būve spēs segt izdevumus no ieņēmumiem par pakalpojumiem. Centru apsaimnieko pašvaldības kapitālsabiedrība SIA "Olimpiskais centrs Rēzekne".
Pilsētas mērs klāstīja, ka domes darba prioritāte ir gan jaunu darba vietu radīšana, gan sporta infrastruktūras attīstība, un, izbūvējot centru, tiek sasniegti abi mērķi, jo objektā tiek radītas jaunas darba vietas.
Kā ziņots, Šuplinska rosinājusi apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, līdzekļus novirzot pedagogu algām. Šuplinska aģentūrai LETA stāstīja, ka, vērtējot 2019.gada budžeta projektu, viņas uzmanību piesaistījuši 8,5 miljoni eiro, kas paredzēti vairākiem sporta objektiem.
"Nesaprotu, kā situācijā, kad nav pieauguma skolotāju algām, mēs vienkārši liekam papildu finansējumu sporta būvēm," vērtēja politiķe. Šupinska pastāstīja, ka šāds rosinājums pārrunāts Sadarbības padomes sēdē, kur vairums par to bijis skeptisks, uzsverot, ka potenciālās tiesvedības var izmaksāt vēl lielākus līdzekļus.
"Patlaban esam izšķiršanās priekšā. Esmu piedāvājusi finanšu ministram iet uz kardinālu soli - pabeigt noteiktu būvniecības kārtu un tad to apstādināt līdz brīdim, kad sakārtosies budžeta lietas. Nenotiek taču tā, ka dzīvs skolotājs var visu laiku ievilkt savus vēderus un pagaidīt, bet būve nevar pagaidīt," rosināja ministre.
Uz sarakstu
