Vēlas, lai Latgales kongresa simtgades pieminekļa uzraksts būtu latgaliešu valodā
Par labu šādai valodas izvēlei, pēc iniciatīvas autoru domām, ir vairāki argumenti: Rēzeknes kongresa darba valoda bija latgaliešu valoda; kongresa rezolūcija ar lēmumu par Latvijas apvienošanos tika uzrakstīta latgaliešu valodā; Valsts valodas likums aizsargā latgaliešu valodu un veicina tās lietošanu; latgaliešu valodas lietošana uz šī pieminekļa ir latgaliešu tiesību un pašcieņas jautājums; nepastāv nekādi valodnieciski vai juridiski šķēršļi latgaliešu valodas lietošanai šī pieminekļa gadījumā.
Šis piemineklis būs Rēzeknes pilsētvides objekts. Ņemot vērā tā vēsturiski politisko kontekstu, tieši valodas lietojums uz pieminekļa piešķirs tam vienu no iespējamām semantiskajām slodzēm. "Piemineklis ar uzrakstu latgaliešu valodā būs kā vēstule gadsimta garumā no latgaliešiem, kas lēma kongresā, latgaliešiem mūsdienās ar atgādinājumu par latgaliešu pašnoteikšanās aktu, kas lika pamatus valsts izveidei, un apliecinājums tam, ka kongresa rezolūcija nebija tukši vārdi un latgaliešu valoda dzīvo," uzskata Bernāns.
Savukārt piemineklis ar uzrakstu latviešu valodā pēc "Latgolys Saeimas" valdes priekšsēdētāja domām būs nekas vairāk kā neokoloniālisma totēms, Rīgas centrālās varas administratīvs "kilometru stabiņš" provincē, kurā tiek iegūti kvalitatīvi cilvēkresursi. Uzraksts latviešu valodā uz šī konkrētā pieminekļa būs klaja necieņas izrādīšana Latgales kongresa dalībniekiem, kuri valodas jautājumu lika pamatu pamatos.
Jau vēstīts, ka ceturtdien, 2.jūnijā, Rēzeknes pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti par Latgales kongresa simtgades pieminekļa Rēzeknē galveno uzrakstu latviešu literārajā valodā apstiprināja Raiņa vārdus - "I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu" (Rainis).
Zem tā būs uzraksts latgaliešu rakstu valodā mazākiem burtiem - "1917.goda 26. un 27.aprelī p.v.st. itymā vītā kinoteatrī "Diana" nūtyka Pyrmais Latgolas latvīšu kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kūrzemi un Vidzemi".
Rēzeknē piemiņas vietas izveides metu konkursā par godu Pirmā Latgales latviešu kongresa simtgadei uzvarējusi SIA "VA riants5" un arhitektu birojs "AP".
Veidojot piemiņas vietu, meta autori centušies atspoguļot un vizuāli apzīmēt Latgales kongresa nozīmi Latvijas valsts izveidē vēsturiskā kontekstā. Pieminekļa granīta pamats atveidots riņķveida pakāpienu veidā, kas simboliski stāsta par laika un vēsturisko procesu pirms šī svarīgā notikuma. Pieminekļa centrs konceptuāli raksturo Pirmā Latgales latviešu kongresa būtiskākās idejas, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē. Centrālais cilindriskais apjoms veidojas no trīs tonalitātē un faktūrā dažādiem kaltiem laukakmeņiem, kurus kopā satur tautiskā josta kā mūsu kopīgās identitātes simbols. Latvijas silueta telpiskais apjoms centrā simbolizē, ka tikai kopā šīs trīs vienības veido mūsu valsti.
Pieguļošo teritoriju funkcionāli sadala zaļā zona. Pieiet un apskatīt piemiņas vietu, kuru paredzēts izvietot Atbrīvošanas alejā 61, varēs no visām pusēm. Teritorijas apzaļumošanai plānots izmantot viegli kopjamus vairāku veidu augus, kas nodrošinās krāsu un faktūru dažādību gadalaikos. Zaļo zonu papildinās puķu dobes. Lai izceltu un akcentētu zaļos stādījumus, tiks pielietoti atbilstoši LED gaismekļi.
Pirmais Latgales latviešu kongress Rēzeknē norisinājās 1917.gada 26. un 27.aprīlī kinoteātra "Diāna" ēkā. Tā gaitā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena nācija un Latgale jāpievieno pārējiem jaundibinātās Latvijas valsts reģioniem.
Uz sarakstu
