AIESEC pārstāve: jauniešiem jāspēj domāt plašāk
AIESEC ir pasaules lielākā studentu vadītā organizācija. Kā īsti ir – tā vieno tikai studentus vai arī tos jauniešus, kas vēl nav studenti vai arī vairs nav studenti?
Ir dažādi. Primārais uzstādījums ir, ka tā ir studentu organizācija, bet tā saista arī nesen absolvējušos. Divus līdz trīs gadus pēc absolvēšanas ir iespēja aktīvi darboties. Netiešā veidā mēs iesaistām arī vidusskolēnus, citreiz pat jaunākus cilvēkus. Gadās arī, ka caur dažādiem projektiem un aktivitātēm iesaistām arī pensionārus, bet mūsu galvenā mērķauditorija ir studenti un nesen absolvējušie.
Netiešā iesaiste notiek tikai caur konkrētiem projektiem?
Jā. Valmierā viens no zināmākajiem varētu būt "Globālais ciemats", kas bija kā publisks pasākums. Lai arī to rīko jaunieši, proti, mēs kā organizācija, to varēja apmeklēt jebkurš no Valmieras iedzīvotājiem vai viesiem. Savukārt, ja ir kāds cits projekts, piemēram, šajā pavasarī realizētais "Tomorrow Steps" – tur mērķauditorija bija vidusskolēni. Netiešā veidā joprojām ir iesaistīti arī vecāki cilvēki, kas reiz bijuši organizācijas biedri, t.s. AIESEC Alumni, kas dalās ar savu pieredzi, palīdz kādu apmācību vadīšanā.
Vai vidusskolēni, kas iesaistīti projektos, kļūstot par studentiem, bieži papildina AIESEC rindas?
Ir dažādi. Esmu dzīvs piemērs tam, ka turpina darboties. Pirmo reizi par šo organizāciju uzzināju tieši vidusskolas laikā, AIESEC ar savu projektu bija atbraukuši uz Cēsu Valsts ģimnāziju, kur es mācījos. Tā es sapratu, ka gribētu iesaistīties organizācijā.
Kā piesaistāt jaunus biedrus organizācijai?
Reizēm atnāk paši, jo ir par mums dzirdējuši vai atraduši informāciju. Bet mums ir tādas kā kampaņveida uzņemšanas, kad divas vai trīs reizes gadā izsludinām pieteikšanos līdz konkrētam datumam. Protams, par to ir informācija medijos, ir informatīvi pasākumi, prezentācijas, došanās pie studentiem.
Vai ir atlases sistēma? Kāds, kurš vēlas darboties, var arī netikt uzņemts?
Es gribētu teikt, ka būtībā darboties var jebkurš, bet tomēr mums ir atlase. Paskaidrošu kāpēc. Tas ir tāpēc, lai saprastu, ka cilvēks ir atnācis uz organizāciju, kurā viņš tiešām vēlas būt un darboties. Tas saistīts ar cilvēka motivāciju un viņa vēlmēm, lai nav tā, ka pēc neilga laika cilvēks saprot – viņam te nekas nepatīk, tās nav viņa intereses, viņš neredz ieguvumu. Atlases procesā to var saprast un mēs viņam palīdzam. Ja cilvēks kādu laiku ir darbojies, viņam būs grūtāk aiziet. Tas sanāk nepatīkamāk tīri personīgi, tāpēc arī ir atlase.
Kādi ir organizācijas mērķi – gan Latvijas, gan globālajā kontekstā?
Galvenais mērķis ir attīstīt jaunos līderus, jaunos cilvēkus un radīt pozitīvu ietekmi uz sabiedrību. Tas ir galvenais uzstādījums. Mūsu jaunais 2015.gada globālais mērķis ir iesaistīt ikvienu jaunu cilvēku mūsu organizācijā, lai viņš spētu sevi attīstīt. Galvenais ir organizācijas biedru attīstība. Latvijas struktūrvienības mērķis ir tas pats, tikai vairāk koncentrējoties uz Latvijas sabiedrību un jaunatni.
Kādas iespējas AIESEC spēj dot jaunietim?
Ja runājam tīri praktiski, tās ir trīs aktivitātes. Viena ir starptautiskā apmaiņas programma, otra ir projekti un trešā ir konferences un cita veida izglītojoši semināri. Esam iedalījuši AIESEC pieredzi četros blokos. Tu vari nākt kā students un darboties komandā, attīstīt savas iemaņas komandas darbā, prezentācijā, publiskajā runā, pārdošanas iemaņās. Tu vari attīstīt savas līderības iemaņas un kļūt par komandas vadītāju.
Vēl divi bloki ir saistīti ar starptautisko pieredzi. Viena ir globālās sabiedrības attīstības programma, kas ir došanās starptautiskā praksē līdz trīs mēnešiem. Tēma ir saistīta ar vietējās sabiedrības attīstību, vietējo problēmu risināšanu. Otrs prakses veids jeb ceturtais bloks ir starptautiskā prakšu programma, kas ir vērsta uz profesionālo attīstību. Tās garums var būt jau līdz pusotram gadam.
Runājot par līderību – vai dzīvē pierādās, ka AIESEC bijušie biedri arī ir līderi?
Es domāju, ka jā. To ir grūti mainīt. Līderība var būt dažāda un līderi ļoti dažādi, bet es varu nosaukt dzīvus piemērus. No tuvākajā apkārtnē pazīstamiem varu nosaukt "Valmiermuižas alus" darītavas saimnieku Aigaru Ruņģi, turpat darbojas Elīna Kuzmina. Vēl ir Igors Djačenko, SIA "SDI Media Latvia" direktors, Vidzemes Augstskolas Tūrisma organizācijas un vadības vadītāja Inese Ebele. Piemēri ir.
AIESEC darbību Latvijā uzsāka jau 1994.gadā, bet joprojām ir tikai divās pilsētās – Rīgā un Valmierā.
Vēsturiski bija posms, kad mēs bijām arī citās vietās. Šobrīd saglabājušies ir šie divi centri. Rīgā viss sākās, tomēr lielākā daļa studējošo studē tieši Rīgā. Kāpēc Valmiera? Tāpēc, ka šeit atvērās jauna augstskola, Vidzemes Augstskola, kas būtībā Vidzemes reģionā ir centrālā. Valmiera tomēr arī ir Vidzemes centrs, un šī taču ir arī studentu pilsēta. Drīz būsim arī Jelgavā - šobrīd jau attīstās komunikācija ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Arī tur tiks uzņemti biedri.
Vai sagaidāms, ka arī citās pilsētās, kur ir augstskolas vai universitātes, tiks atvērti AIESEC centri?
Pieteikties var jebkurš, neatkarīgi no tā, kur studē. Pēc tam, protams, jāskatās, cik reāli ir būt aktīvam organizācijas dalībniekam un vienlaikus studēt ļoti tālu, jo visa komunikācija tad noritētu telefoniski vai e-pastā. Tas ir sarežģīti. Tad varbūt varam ieteikt pāriet uz citu komiteju. Ja no šīs vietas ir vairāki interesenti, tad varbūt ir vērts atvērt jaunu komiteju, bet tas prasa daudz resursu un nav ātrs process. Jāiegulda ļoti daudz darba un materiālo resursu.
Vasarā studentu dzīve vairāk vai mazāk ir atrauta no universitātēm. Ar ko AIESEC nodarbojas vasarās?
Es teiktu, ka cilvēki ir sadalījušies divās grupās. Ir tādi, kas paņēmuši tādu kā atvaļinājumu un ir devušies uz ārzemēm, kaut vai tajā pašā AIESEC praksē. Otra daļa aktīvi turpina darboties, bet tas vairāk ir tīri iekšēji un no malas nav tik ļoti redzams. Vasara ir arī laiks, kad mums mainās valde – gan nacionālā, gan Rīgas un Valmieras pārstāvniecību valde. Attiecīgi ir arī nākamā gada plānošana – skatāmies, kādas aktivitātes realizēt, kādus cilvēkus uzrunāt. Šobrīd Valmieras komitejā gatavojamies projektam "Piepildi sevi", savukārt Rīgas komitejā notiek gatavošanās nacionāla līmeņa projektiem "Esi zenītā" un "Go Social". "Go Social", piemēram, ir konference par sociālajiem medijiem. Vienreiz šādu konferenci jau realizējām sadarbībā ar "Digibrand". Tomēr kopumā vasarā ir maza atpūta, studenti tomēr grib atpūsties, tas ir pilnīgi saprotams. Grib redzēt pasauli vai palīdzēt mājās, protams, ir arī tādi, kas strādā.
Minējāt par vasaras prakses iespējām. Pastāstiet sīkāk – kādās nozarēs prakses tiek piedāvātas?
Nozares ir ļoti dažādas. Sākot jau ar vadībzinātnēm, ģeogrāfiju, nevalstisko sektoru. Prakses periods varbūt no sešām nedēļām līdz pat pusotram gadam. Vasaras prakse visticamāk būs īstermiņa – līdz trīs mēnešiem. Vasarās visvairāk piedāvājumu būs no Centrāleiropas un Āzijas, šajās praksēs viens no galvenajiem uzstādījumiem ir tieši personības attīstība. Tendence ir, ka tā ir brīvprātīgo stila prakse – tiek nodrošināta dzīvošana, ēšana, bet netiek maksāta alga. Pati esmu bijusi šādā praksē, kopā ar citiem ārvalstu studentiem vadījām seminārus par personības attīstību. Šis bija projekts, kuru mērķauditorija bija vietējie vidusskolēni. Jārēķinās, ka visi semināri pārsvarā notiek angļu valodā, nereti var tikt prasītas arī citas valodas. Piemēram, ja cilvēks ļoti vēlas aizbraukt uz Spāniju vai Latīņameriku, būtu vēlams zināt spāņu vai portugāļu valodu.
Būtiskākie ieguvumi no šādām praksēm ir personīgo prasmju un iemaņu uzlabošana, sadarbošanās ar citu tautību pārstāvjiem, pielāgošanās prasmes jaunā vidē. Personīgi man nedaudz mainījās pasaules uztvere – kļuvu daudz atvērtāka, iemācījos labāk pielāgoties. Tas ir arī labs veids, kā iegūt labus draugus un jaunus kontaktus. Tā ir arī sava iespēja paceļot, atpūsties. Nav jau jāstrādā 24/7. Šāda pieredze ir ļoti vērtīga.
AIESEC savā ziņā piedāvā iespēju kļūt par "pasaules pilsoni" – neaprobežoties ar savas valsts iespējām, sadarboties ar citu tautību un kultūras pārstāvjiem. Cik tas, Jūsuprāt, ir svarīgi darba tirgū?
Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi. Mūsdienu ekonomika ir ļoti saistīta. Ir vajadzīga plašāka domāšana. Ir jābūt kaut kādam lepnumam vai iekšējai identitātei – ka tu esi latvietis -, bet ir jāspēj arī nedaudz atrauties no tā, lai spētu atrast jaunu darba vietu, lai gūtu starptautisko pieredzi. Tas uzreiz paplašina redzesloku.
Vai darba meklētājam, kurš ir AIESEC biedrs, ir kādas priekšrocības darba tirgū? Vai darba devējs "ievilks plusiņu", ieraugot šo ierakstu potenciālā darbinieka CV?
Ir dažādi. Jautājums – par kuru AIESEC reģionu mēs runājam. Ārzemēs AIESEC ir plaši pazīstama organizācija, un es nešaubos, ka tur tiešām ievelk šo plusiņu un cilvēku augstāk novērtē darba intervijas laikā. Latvijā mēs vēl esam attīstības stadijā, salīdzinoši mazāk pazīstami, taču nešaubos - tās organizācijas, kas mūs zina, AIESEC biedru vērtēs nedaudz citādāk. Projektu realizācijas gaitā sadarbojamies ar citām kompānijām un organizācijām, tāpēc ir izveidojušies kontakti. Šīs organizācijas zina, ka mēs no nulles spējam izveidot jaunu projektu, ka mēs esam ar starptautisku pieredzi, spējam vadīt.
Kādi ir būtiskākie AIESEC attīstības plāni tuvākajā laikā?
Divi galvenie virzieni ir attīstība kā tāda – organizācijas izaugsme un biedru attīstība, arī plānotā Jelgavas komitejas atvēršana. Otra prioritāte ir apmaiņa, starptautiskās prakses. Gan, ka mūsu studenti var doties uz ārzemēm, gan ārvalstu studenti var braukt uz šejieni. Pašlaik vairāk studentu dodas uz ārvalstīm, ne tik daudzi brauc uz Latviju. Tas, cik daudzi atbrauks pie mums, ir atkarīgs no mūsu tā brīža situācijas, kas ir organizācijas fokuss. Pēdējā gada laikā vairāk strādājām ar projektiem un uzņēmām trīs studentus tieši projektam "Tomorrow Steps", kas viņiem bija kā starptautiskā prakse.
Video interviju ar L.Skujiņu skatieties šeit.
Uz sarakstu
