Apdrošinātāji veselības aprūpes finansēšanas likumu vērtē neviennozīmīgi
Apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" veselības apdrošināšanas direktors Baltijā Gints Konrads norāda, ka valsts iniciatīva veselības aprūpes sistēmas sakārtošanā kopumā vērtējama pozitīvi. Iedzīvotājiem parādīsies plašākas izvēles iespējas – iegūt valsts veselības apdrošināšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas starpniecību vai iemaksājot valsts noteikto minimumu, uzkrājot līdzekļus veselības aprūpei "zeķē", vai arī iegādāties polisi pie kāda no apdrošinātājiem.
"Tomēr patlaban nav skaidri saprotami konkrēti iedzīvotāju ieguvumi no šīm izmaiņām. Piemēram, vai jaunā kārtība padarīs veselības aprūpes pakalpojumus pieejamākus, to saņemšanas kārtību saprotamāku, mazinās rindas, palielinās kvotas un tamlīdzīgi," skaidro Konrads.
Iedzīvotājiem, kuri nav nodokļu maksātāji, lai piedalītos šajā sistēmā, likumā kā viena no iespējām noteikta 240 latu iemaksa gadā, kas pielīdzināma pašreizējai privātpersonu veselības apdrošināšanas polises cenai.
"Valsts veselības apdrošināšanas piedāvājumā ietvertais pakalpojumu klāsts un to pieejamība būtiski atšķiras no apdrošinātāju piedāvājuma, līdz ar to, tie īsti nav salīdzināmi. Saskaņā ar līdzšinējo praksi apdrošinātāji paredzēja, ka daļa polisēs ietverto veselības aprūpes pakalpojumu tiek kompensēti arī no valsts budžeta, apdrošinātājiem kompensējot izdevumus valstī noteiktās pacienta iemaksas apmērā. Piemēram, ģimenes ārstu konsultācijas, izmeklējumi, operācijas un citi," skaidro Konrads.
Ir paredzams, ka apdrošinātāju piedāvātās polises iedzīvotājiem, kuriem nebūs pieejama valsts nodrošinātā veselības aprūpe, varētu sadārdzināsies pat divas reizes, prognozē Konrads.
Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana varētu sekmēt turpmāku privātpersonu veselības apdrošināšanas attīstību, lai gan Lietuvas un Igaunijas pieredze liecina, ka līdzīgas sistēmas ieviešana būtiskas izmaiņas privātajā veselības apdrošināšanā neieviesa, informē Konrads.
Viņš informē, ka pašlaik veselības apdrošināšanas polises ir tikai ceturtajai daļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Savukārt līdz ar OVA ieviešanu ikvienam iedzīvotājam būs svarīgi parūpēties par to, lai viņam ir valsts vai privātā apdrošināšanas polise, kas būs faktiski vienīgais garants medicīnas pakalpojumu pieejamībai bez neparedzētiem papildus finansiāliem izdevumiem.
"Paredzams, ka apdrošinātāju piedāvātās veselības apdrošināšanas polises saglabās savu aktualitāti, jo tas arī turpmāk būs viens no būtiskiem darba devēju instrumentiem darbinieku motivēšanā. Turklāt apdrošinātāju piedāvātie privātpersonu veselības apdrošināšanas risinājumi būs kā alternatīva tiem 130 000– 170 000 IIN nemaksātāju, kuriem būs jāpieņem lēmums - veikt iemaksas valsts sistēmā, izskatīt apdrošinātāju piedāvājumus vai arī pašiem atlikt naudu veselības aprūpei," skaidro Konrads.
"Jau vairākkārtīgi esmu paudis atbalstu ierosinājumam sasaistīt valsts apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu. Uzskatu, ka tas ir efektīvs veids cīņā ar ēnu ekonomiku, kurš stimulētu maksāt nodokļus valsts budžetā," uzskata "Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle" vadītājs Viktors Gustsons.
Viņš norāda, ka, pieņemot izmaiņas normatīvajos aktos, iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs pieejama uzskatāma informācija, kur aiziet viņu samaksātie nodokļi, un to redzot, būs lielāka motivācija tos maksāt.
"Šī brīža regulējums pieļauj to, ka viena sabiedrības daļa pakalpojumus saņem uz citu nomaksāto nodokļu rēķina. Tie ir gan emigranti, kas atgriežas Latvijā, lai saņemtu lētāku veselības aprūpi, gan tā saucamo "aplokšņu algu" saņēmēji. Jaunais regulējums stimulēs atalgojuma legalizāciju un samazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī," skaidro Gustsons.
Viņš atgādina, ka obligātā veselības apdrošināšana tiek veidota, balstoties uz solidaritātes principu – ikviens iedzīvotājs, kurš godprātīgi ir maksājis nodokļus valstij, var rēķināties ar atbalstu no valsts, saņemot medicīniskos pakalpojumus. Ja cilvēks nemaksā nodokļus, tad nedrīkst prasīt no valsts sociālo nodrošinājumu.
"Domāju, ka gan privātpersonas, gan uzņēmumi turpinās iegādāties veselības apdrošināšanu, jo valsts nevar atļauties segt visus medicīnas pakalpojumus no budžeta. Līdz ar to cilvēki turpinās ieguldīt papildus apdrošināšanā savus līdzekļus, lai nepieciešamības gadījumā justos droši. Ja apskatām Zviedrijas piemēru, kur valsts atbalsts veselības aprūpei ir ļoti liels, redzam, ka daudzi cilvēki, tai skaitā juridiskas personas, papildus iegādājas arī apdrošināšanas polises. Izdevumi par veselības aprūpi ir investīcijas nākotnē," piebilst Gustsons.
Jau ziņots, ka valdība 19.novembrī atbalstīja jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz ievest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanu un nomaksu.
Plānots, ka no IIN iezīmētā nodokļa daļa veselības apdrošināšanai būs līdz 3,65% apmērā. Veselības ministrija (VM) sola, ka nodokļu slogs iedzīvotājiem nepieaugs un obligātajai veselības apdrošināšanai iekasētie līdzekļi tiks izmantoti tikai apdrošināšanas pakalpojumiem.
Veselības aprūpes minimumu plānots nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta - neatliekamā medicīniskā palīdzība, konkrētu diagnožu ārstēšana un kompensējamie medikamenti ar 100% kompensāciju.
Tāpat paredzēts, ka valsts apdrošinās 19 iedzīvotāju grupas, tostarp bērnus vecumā līdz 18 gadiem, pensionārus, personas, kuras kopj bērnu ar invaliditāti, cilvēkus ar 1., 2., un 3.grupas invaliditāti, bezdarbniekus, pilna laika studentus vecumā no 18 līdz 30 gadiem, personas no 18 līdz 25 gadiem, kuras iegūst vispārējo profesionālo izglītību, politiski represētos, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, un vēl ap desmit cilvēku grupas. No šī saraksta valdība nolēma izslēgt patentmaksu maksātājus.
Savukārt pārējie iedzīvotāji - gan obligāti, gan brīvprātīgi apdrošinātie - iegūs tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi, ja būs veiktas apdrošināšanas iemaksas. Tām būs jābūt paziņotām un veiktām noteiktu laika periodu - obligāti apdrošināmām personām ne mazāk kā 11 kalendāros mēnešus, bet brīvprātīgi apdrošināmām personām - ne mazāk kā 12 kalendāros mēnešus.
Uz sarakstu
