Aptauja: Par fondēto pensiju plānu darbības rezultātiem interesējas puse Latvijas iedzīvotāju
Pēc "DNB Bankas" aptaujas datiem, par pensiju otrā līmeņa darbības rezultātiem jebkad ir interesējies 51% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Tostarp katrs piektais vīrietis ar rezultātiem iepazīstas reizi gadā, kamēr 16% sieviešu par rezultātiem interesējas reizi divos vai trijos gados, bet 17% sieviešu vietnē "manapensija.lv" ieskatījušās senāk nekā pirms pieciem gadiem.
Tāpat aptaujas dati atklāj, ka vīrieši biežāk pārbauda individuālo fondēto pensiju uzkrājumu vietnes "Latvija.lv" kontā. Reizi gadā uzkrājumu vietnē "Latvija.lv" pārbauda 17% vīriešu un 12% sieviešu, reizi divos līdz trijos gados datos ieskatās 12% sieviešu un 8% vīriešu, savukārt gandrīz katrs desmitais gan viena, gan otra dzimuma pārstāvis pēdējo reizi pensijas uzkrājumu attiecīgajā vietnē ir pārbaudījis senāk nekā pirms pieciem gadiem. Kopumā vietnē "Latvija.lv" kaut reizi ir ieskatījušies 39% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
Aptaujas dati arī liecina, ka 62% sieviešu un vīriešu zina, kurš pārvalda viņu fondēto pensiju līdzekļus. Iespēju mainīt pensiju otrā līmeņa pārvaldītāju ir izmantojuši 43% sieviešu un 49% vīriešu. Abu dzimumu pārstāvji kā pārvaldītāja maiņas galveno iemeslu min nevis pašu iepriekš veiktu izpēti, bet bankas darbinieka piedāvājumu noformēt iesniegumu.
Vienlaikus zināšanas par to, cik liela daļa no algas tiek novirzīta pensiju otrajam līmenim, ir vienlīdzīgas - 13% abu dzimumu pārstāvji uzskata, ka tie ir 3%, savukārt vidēji 73% atzinuši, ka atbildi uz šo jautājumu nezina. Pareizo atbildi - 6% - aptaujā ir minējuši 6% vīriešu un 7% sieviešu.
Tāpat aptaujas dati atklāj, ka 59% sieviešu vecumdienās vēlētos būt uzkrājušas pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu ceļot. Arī vīriešiem šī izvēle ir dominējošā, taču mazākam respondentu skaitam - 49%. Atšķirības ir arī vēlmē pēc finansiālo līdzekļu pietiekamības mazā biznesa sākšanai pensijas vecumā - šādu sapni lolo katrs desmitais vīrietis un 6% sieviešu. Brīvus līdzekļus hobiju īstenošanai vēlētos katrs ceturtais vīrietis, savukārt katra desmitā sieviete par būtiskāko pensijas uzdevumu vecumdienās norādījusi pamatvajadzību apmierināšanu.
"Ikvienam cilvēkam, par kuru tiek maksāts sociālais nodoklis, pensiju otrajam līmenim tiek novirzīti 6% no bruto algas, kas gada laikā veido summu aptuveni vienas mēneša algas apmērā. Tā ir būtiska nauda, kuru ilgākā periodā pārvaldītājs spēj pavairot vairākkārt. Izvēloties sev atbilstošu stratēģiju, kā arī uzticamu un ilgtermiņā ienesīgu pensiju otrā līmeņa plānu, šo summu ir iespējams apaudzēt, lai pensijas vecumā būtu līdzekļi gan hobijam, gan ceļošanai un citiem mērķiem, ko paši iedzīvotāji aptaujā ir iezīmējuši," sacīja "DNB Asset Management" valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Armands Ločmelis.
Aptauja veikta 2016.gadā, aptaujājot 505 respondentus.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
Uz sarakstu
