Ārsti aicina pagarināt "Onkoloģiskās modrības gadu"

Asociācija ministram nosūtījusi vēstuli, kurā norāda, ka vēzim veltītais gads noslēdzas, bet taustāmus uzlabojumus no valsts puses šī veselības nozare nav izjutusi.

Kā norāda Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis, gada sākumā Veselības ministrija (VM) bija izvirzījusi vairākas onkoloģijas jomas, kurām Pretvēža gadā pievērsīs uzmanību. "Saprotams, ka onkoloģijā problēmas ir samilzušas jau gadiem ilgi un grūti risināmas. Tāpēc viens gads ir bijis pārāk īss periods, lai kaut ko sakārtotu," uzskata Eglītis.

Viņš aizvadīto gadu onkoloģijā salīdzina ar ēkas fasādes atsvaidzināšanu. Uzmanība onkoloģijai tikusi pievērsta, tomēr šobrīd svarīgi būtu izanalizēt sistēmu pēc būtības un veikt konkrētas darbības tās sakārtošanai. "Ja VM nepagarinās vēzim veltīto gadu, mūsu bažas par to, ka onkoloģijai atkal netiks pievērsta vajadzīgā valsts politikas veidotāju uzmanība, var apstiprināties," uzsvēra onkologs.

Latvijas Onkologu-ķīmijterapeitu asociācijas valdes locekle Gunta Purkalne norādīja, ka modrības gada vienīgais ieguvums bijis tas, ka onkoloģijai publiskajā telpā tika pievērsta vajadzīgā uzmanība, aktualizējot daudzas nesakārtotās jomas un problēmas. "Tomēr ar to, ka esam sadzirdēti, ir par maz, un vēža slimniekiem no tā nebūs taustāmu ieguvumu".

Šobrīd svarīgi ir turpināt iesāktos darbus no ministrijas un nozares puses, pieņemot nozīmīgus lēmumus situācijas uzlabošanā pēc iespējas drīzāk. Viņa atgādināja, ka vēža slimniekiem ir vajadzīgas izmaiņas šobrīd - viņiem nav laika gaidīt ne piecus, ne desmit gadus. "Tāpēc onkoloģiskās modrības gadiem ir jāturpinās līdz taustāmam rezultātam," rezumēja onkoloģe.

Mūsdienīgu medikamentu lietošanas apjoma ziņā uz vienu pacientu Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā. Tas ietekmē arī onkoloģiju, jo Latvija ir viena no retajām Eiropas un pat pasaules valstīm, kura vēža ārstēšanā ļoti ierobežoti izmanto jaunākās paaudzes medikamentus, tie nav iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā, lai gan to efektivitāti ārstēšanā, dzīvildzes palielināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā vairs neapšauba onkoloģijas jomas speciālisti visā pasaulē, norāda onkologi.

Speciālisti uzskata, ka Latvijai šajā jomā jātuvojas Igaunijas un Lietuvas līmenim. Līdz šim šī jautājuma risināšana vienmēr esot atdūrusies pret līdzekļu trūkumu.

Ārstu organizācijas norāda, ka onkoloģiskās slimības ir otrs izplatītākais mirstības cēlonis Latvijā. Tomēr pēc valsts finansējuma piešķīruma šī joma veselības aprūpes budžetā atrodas vien ceturtajā vai piektajā vietā.

Lai sakārtotu onkoloģijas jomu, nepietiek tikai ar strukturālām izmaiņām, uzsver onkologi un norāda, ka nozarei nepieciešams arī papildu finansējums, it īpaši ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences un pakāpenisko pacientu skaita pieaugumu.

"Šobrīd ir svarīgi, lai papildu budžets tiktu novirzīts tām jomām, kam tas ir nepieciešams visvairāk - pacientu ārstēšanai un diagnosticēšanai," teikts paziņojumā medijiem.

Kā dažus piemērus papildu finansējuma nepieciešamībai onkologi min izmeklējumu pieejamības uzlabošanu pacientiem, kuriem diagnoze vēl tiek noteikta vai arī jau sākta ārstēšana, jo šobrīd, piemēram, uz datortomogrāfu, ir jāgaida vairākus mēnešus garās rindās.

Onkoloģiskajiem pacientiem arī nākas gaidīt rindās uz ķirurģiskām operācijām slimību ārstēšanā. Valsts neapmaksā specifiskas analīzes, piemēram, gēnu mutāciju testus, ar kurām var noteikt piemērotību ārstēšanai ar modernu mērķterapiju, skaidro ārsti.

Tāpat nepieciešami būtiski uzlabojumi paliatīvajā aprūpē un onkoloģisko pacientu rehabilitācijā. Virknei onkoloģisko diagnožu, piemēram, zarnu vēzim, olnīcu vēzim, prostatas vēzim, valsts neapmaksā ārstēšanu ar modernu terapiju, bioloģiskiem medikamentiem.

Uz sarakstu