Ārsti vēlētos Latvijā redzēt multidisciplināru vēža pacientu rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes sistēmu
Onkoloģijas jomas eksperti uzskata, ka Latvijā būtu jāveido multidisciplināra rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes sistēma vēža pacientiem, tomēr tās izveidi šobrīd ierobežo speciālistu trūkums, kā arī ierobežotais valsts līdzfinansējums.
Kā aģentūru LETA informēja trešdien notikušās diskusijas "Diagnoze vēzis" organizatoru pārstāve Sabīne Dzene, eksperti trešdien uzsvēra šādas sistēmas nepieciešamību, ņemot vērā, ka brīžos, kad slimība nav radikāli ārstējama, svarīga ir kvalitatīva pacientu paliatīvā aprūpe. Tomēr augstas kvalitātes rehabilitāciju un paliatīvo aprūpi šobrīd nav iespējams nodrošināt tieši finansiālo un organizatorisko trūkumu dēļ.
Kā norādīja Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Gunta Purkalne, lai vēža pacientam pēc ārstēšanās procesa varētu nodrošināt labāku dzīves kvalitāti un dzīvildzi, kā papildinājums ārstēšanai nepieciešama kvalitatīva un efektīvi organizēta rehabilitācija vai - brīžos, kad slimība nav izārstējama, - kvalitatīva paliatīvā aprūpe dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Šobrīd Latvijā grūtības sagādā tieši organizatoriskā puse, proti, savstarpējā ārstu komandas darbība. Asociācija uzskata, ka Latvijā ir jāveido vienota sistēma, kā organizēt pacienta tālāko rehabilitāciju un paliatīvās aprūpes procesus.
Purkalne uzsvēra, ka ģimenes ārsts ir vienīgais speciālists, kas redz kopainu par pacienta veselības stāvokli un sadarbībā ar onkologu un citiem speciālistiem var izvēlēties atbilstošāko rehabilitāciju vai paliatīvo aprūpi pacientam.
Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra vadītāja Inese Kokare uzskata, ka savlaicīga rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes speciālistu iesaiste onkoloģisko pacientu visaptverošās rehabilitācijas programmās veicinātu pacientu veselību kopumā, uzlabotu pacientu un viņa ģimenes locekļu dzīves kvalitāti, ilgtermiņā samazinot arī finanšu slogu veselības problēmu risināšanā.
Savukārt onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe norādīja, ka psihoemocionālais atbalsts vēža pacientiem ir svarīgs jau no diagnozes noteikšanas brīža. Vairāk nekā 40% pacientu paši nespēj tikt galā ar vēža radīto psihoemocionālo traumu, tāpēc psihosociālā rehabilitācija ir primāra nepieciešamība, lai vēža pacienti spētu atgriezties normālā sociālā un ekonomiskā dzīvē, norādīja Berķe.
Kā uzsvēra eksperti, Latvijā vēža pacientiem nav pieejami Eiropas valstu klīnisko vadlīniju rekomendācijām atbilstoši rehabilitācijas pakalpojumi. Kā uzsvēra Kokare, galvenie iemesli tam ir valsts finansējuma trūkums, speciālistu trūkums, kā arī ārstu zināšanu un tālākizglītības iespēju trūkums.
Attiecībā uz paliatīvo aprūpi Rīgas 1.slimnīcas Īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Rita Rindža arī minēja, ka šobrīd tikai nosacīti ir iespējams runāt par paliatīvās aprūpes sistēmu valstī, jo tā nav pietiekami pieejama, palīdzības saņemšana ir ilgstoši jāgaida, izteikti trūkst nepieciešamo speciālistu, kā arī valsts līdzfinansējums ir ierobežots.
Uzklausot nozares speciālistu viedokli par situāciju rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes procesu īstenošanā vēža pacientiem Latvijā, Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis skaidroja, ka medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pēc fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai rehabilitologa nosūtījuma pacients var saņemt ambulatorā ārstniecības iestādē, tai skaitā dienas stacionārā, stacionārā ārstniecības iestādē un mājās. Onkoloģiskie pacienti netiek izdalīti īpašā kārtībā, tāpēc rehabilitācijas pakalpojumus saņem vispārējā kārtībā.
Attiecībā uz paliatīvo aprūpi onkoloģiskiem pacientiem no veselības aprūpes valsts budžeta tā tiek apmaksāta gan primārās palīdzības līmenī, gan ambulatori paliatīvās aprūpes kabinetos.
Miķītis uzsvēra, ka paliatīvās aprūpes un rehabilitācijas nodrošināšana nav vienkārši risināms jautājums un sistēmas sakārtošanā būtu nepieciešams papildu finansējums, taču diemžēl darbs ir jāplāno ar to naudas daudzumu, kas šobrīd ir piešķirts veselības aprūpei.
Uz sarakstu
