Biedrība: Izglītības un zinātnes ministrija liek šķēršļus pirmsskolas izglītības pieejamībai
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa, šā gada 1.jūlijā Saeima pieņēma grozījumus Vispārējā izglītības likuma 21.pantā, nosakot, ka vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma.
Grozījumu tapšanas gaitā IZM un likumdevējs 21.pantu skaidroja kā vienlīdzīgu iespēju apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi jau no pusotra gada vecuma, kas ir jānodrošina pašvaldībai, taču 17.augustā IZM nākusi klajā ar jaunu grozījumu skaidrojumu, ka pašvaldībām no pusotra gada vecuma ir jānodrošina tikai iespēja pieteikties uz rindu pašvaldības bērnudārzā, kas ir klajā pretrunā ar iepriekš pausto un padara minētos likuma grozījumus bezjēdzīgus, norādīja Kājiņa.
Ar jauno skaidrojumu IZM nāca klajā novadu un republikas pilsētu izglītības pārvalžu un izglītības speciālistu semināra laikā 17.augustā, atzīmējot, ka pašvaldības obligāts pienākums nodrošināt bērnu ar pirmsskolas izglītību ir tikai tiktāl, cik tas attiecas uz bērnu no piecu gadu vecuma obligātu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. Atlikušās brīvās vietas pašvaldība var piedāvāt jaunākiem bērniem. Pie šādiem apstākļiem, ņemot vērā to, ja brīvo vietu pirmsskolas izglītības iestādē nepietiek bērniem, kuri jaunāki par pieciem gadiem, ir pieļaujams pašvaldībai reģistrēt bērnus rindā.
"Šis skaidrojums ir šokējošs, jo publiskajā telpā līdz šim grozījumi tika tulkoti kā pašvaldības obligāts pienākums nodrošināt bērnam vietu pirmsskolas izglītības iestādē jau no pusotra gada vecuma, taču tagad tas tiek pasniegts pilnīgi citādi. Acīmredzot IZM, sajūtot spiedienu no pašvaldībām par nespēju šo prasību izpildīt, nāca klajā ar jaunu grozījumu skaidrojuma versiju," secināja Kājiņa.
Viņa uzsvēra, ka šajā paziņojumā ir konstatējams IZM kļūdains likumdevēja gribas tulkojums un tas nav tas, ko likumdevējs ar grozījumiem likumā ir vēlējies panākt. Likumdevēja doma ir risināt rindu problēmu caur vienlīdzīgu attieksmi pret bērnudārziem - pašvaldības un privātajiem -, caur nepieciešamību pašvaldībām, kurām ir rindu problēmas, ieviest "nauda seko bērnam" principu, lai padarītu vecākiem finansiāli pieejamākus privātos bērnudārzus.
"Absurdi ir risināt pastāvošo rindu problēmu, piešķirot visiem vienlīdzīgas tiesības draudzīgi stāvēt rindā. Vienlīdzīgas pieejas pirmsskolas izglītības iestādēm nodrošināšanu nevar tulkot sašaurināti - visiem ir vienlīdzīgas tiesības stāvēt rindā. Bērniem ir nepieciešams reāls bērnudārzs, nevis vieta rindā," sacīja Kājiņa.
Latvijas privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Blūma piebilda, ka šis ir klasisks piemērs tam, kā ministrija priekšlaikus bruģē ceļu savai bezdarbībai - proti, apzinoties, ka likuma grozījumus ieviest dzīvē nebūs vienkārši, tos interpretē sev vēlamā gultnē.
"Manuprāt, tā ir acīmredzama likumdevēja gribas ignorēšana. Žēl, ka atkal ir jāliek vilties esošajiem un topošajiem vecākiem, kas likumdošanas izmaiņās saskatīja nedaudz vairāk drošības par ģimenes nākotni, taču IZM pārvilka tam treknu svītru. IZM ierēdņi apzinās savu nesodāmību, tāpēc atļaujas uzspļaut likumam. Lai saprastu pieņemto likuma grozījumu jēgu un būtību, atliek vien palasīt likuma grozījuma pieņemšanas stenogrammas Saeimas mājaslapā, un tur teiktais ir pilnīgā pretrunā ar IZM skaidrojumu. Šo situāciju noteikti risināsim, ja vajadzēs, vērsīsimies tiesā," solīja Blūma.
Ņemot vērā, ka jaunie likuma grozījumi tapa kontekstā ar demogrāfijas situācijas uzlabošanu valstī, lai ģimenes uz valsti varētu paļauties, tuvākajā laikā Latvijas privāto pirmsskolu biedrība nosūtīs Saeimas Juridiskajai komisijai oficiālu vēstuli ar lūgumu skaidrot pretrunīgos grozījumus.
Kā ziņots, šī gada 3.augustā stājās spēkā Saeimas 1.jūlijā pieņemtie grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka, ka vietējām pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā jānodrošina vienlīdzīgas iespējas bērniem jau no pusotra gada vecuma apmeklēt bērnudārzu.
Saskaņā ar likuma izmaiņām vecākiem ir iespēja brīvi izvēlēties, vai savus bērnus vest uz valsts, pašvaldības vai privātu bērnudārzu, un tas mazinās rindas uz vietām bērnudārzos.
Uz sarakstu
