Brīvprātīgais darbs Rēzeknē

Tas ir Eiropas Brīvprātīgā  darba projekts "WE DEVELOP", kuru īsteno  Rēzeknes pašvaldības iestāde Jaunatnes iniciatīvu  centrs "Draugu  centrs".
 
Eiropas brīvprātīgais darbs ir iespēja doties uz kādu no Eiropas valstīm jauniešiem no 18 – 30 gadiem un 2 līdz 12 mēnešus strādāt kā brīvprātīgajam, realizēt tās mērķus ar savām idejām un darbu, kā arī iepazīt darbu kultūras un tūrisma nozarē, apgūt svešvalodas un gūt neaizmirstamus iespaidus.

Marina Minasjana par sevi :

"Pieteicos šim projektam, jo es gribēju vairāk zināt par  Latviju un cilvēkiem, kas šeit dzīvo. Man ir maģistra grāds tūrisma menedžmentā. Mani interesē citu valstu kultūra, valoda, ģeogrāfija, vēsture, dzīvesveids un daudzas citas jomas. 

Agrāk nekad nebiju strādājusi ar jauniešiem un tas bija un arī joprojām ir vislielākais izaicinājums, jo darbs ar pusaudžiem nekad nav viegls, taču interesants. Bieži tie ir ļoti vienkārši darbi, kurus liek veikt brīvprātīgajam, taču no tiem nav jābaidās. Tā ir iespēja mācīties dienu un nakti, turklāt mērķus ir jānosprauž pašam. Tos neviens nevarēs pateikt priekšā. Es, piemēram, izvirzīju sev kā mērķi mācīties latviešu valodu un apgūt vietējo dialektu. Tas man pagaidām vēl nav izdevies, taču ceļš uz mērķi ir svarīgāks par pašu mērķa sasniegšanu. Uzskatu, ka es gūstu no šī darba vairāk nekā tie brīvprātīgie, kuri nezina šīs zemes valodu. Tā ir liela priekšrocība, jo valodas zināšanas ļauj jau no paša sākuma brīvi komunicēt ar vietējiem. Brīvprātīgais darbs ir process, kura laikā tu saproti, ka esi kaut kā lielāka sastāvdaļa.. Tā ir tāda, kā revolūcija no iekšienes pašā Eiropas Savienībā, kuru veic jaunieši ar savu darbu iesaistoties šajā programmā. Pēc šiem projektiem mēs visi dosimies kur nu kurais, taču jau ar citu skatu gan uz zemi, kurā darījām brīvprātīgo darbu, gan uz Eiropu, gan uz mūsu pašu zemēm un uz sevi. "

Sadarbībā ar jauniešu iniciatīvu centru – "Draugu centrs" projekta "Erasmus+: Jaunatne darbībā" ietvaros Rēzeknes pilsētas 2.bibliotēkā  notika divi pasākumi  par Armēniju (vēsturi, kultūru, tradīcijām un nacionālajām spēlēm).

Fakti par Armēniju.

Armēņi pavisam noteikti prot svinēt un priecāties, katra maltīte šeit izvēršas par īstiem gardēžu svētkiem ar šašliku, svaigi ceptiem maizes plāceņiem un aromātisko konjaku.

Armēniju paši armēņi dēvē par Noasa zemi, Bībeles varoņa Noasa vārdā, kura šķirsts, kā vēsta leģenda, ir noenkurots armēņu likteņkalna – Ararata virsotnē.

Erevāna, Armēnijas galvaspilsēta, ir viena no senākajām pilsētām pasaulē - tā ir gandrīz trīs tūkstošus gadu veca.

Tiek uzskatīts, ka Armēnija ir pirmā valsts pasaulē, kas pieņēmusi kristietību.

Viduslaikos Armēnija ietilpa Bizantijas impērijas sastāvā, taču 13.gadsimtā to pakļāva mongoļi. Vēlāk valsts nonāca osmaņu verdzībā, kas nežēlīgi apspieda armēņus. Osmaņu impērijai sabrūkot, notika Jaunā Turku revolūcija (1908), kuras laikā turki pieteica savas pretenzijas uz šo zemi. 1915.gadā notika traģiskais Armēņu genocīds, kura laikā turki noslepkavoja 1.5 miljonus armēņu.

1918.gada 28 maijā Armēnija pasludināja neatkarību. Pēc II Pasaules kara valsts nonāca PSRS sastāvā. 80. gados valstī aizvien uzstājīgāk sāka strāvot neatkarības idejas, kas iebilda pret PSRS varu un arī tās veikto valsts piesārņošanu nepārdomātās rūpniecības politikas dēļ.

1991.gadā PSRS sabruka un Armēnija atguva neatkarību, taču turpinājās ilgstošais Kalnu Karabahas konflikts starp Karabahas armēņiem un azerbaidžāņiem. Vardarbība ir beigusies, taču Karabahas statuss joprojām nav precizēts.

Armēnijas iedzīvotāju skaits ir ap 3 miljoniem, tomēr tiek lēsts, ka pasaulē ir vēl vismaz 10 miljonu armēņu. Ievērojamās armēņu kopienas ārzemēs izveidojuši armēņu emigranti, kas pametuši savu dzimteni masu genocīda laikā pēc pirmā pasaules kara.

60% no valsts teritorijas ir kalni un pateicoties kalniem, Armēnijā pakāpeniski attīstās slēpošanas kūrorti.

Slavenākā Armēnijas ūdenstilpne ir lielais Sevana ezers, kas ir ne tikai lielākais valstī, bet arī viens no pasaules lielākajiem augstkalnu ezeriem. Tajā ieplūst 28 upes un strauti. 

Uz sarakstu