Cēsu aptiekas izstaro Hipnosa saldo varu
11.februāra rīta pusē pašvaldības policijas ekipāžai bija jādodas uz Zirņu ielu, kur kādā kāpņu telpā bija nolikusies snaust kāda persona bez noteiktas dzīves vietas. Ierodoties kārtības sargiem, persona devās prom no kāpņu telpas, piebilstot, ka šajā Zirņu ielas kāpņu telpā viņš juties akurāt kā princese uz zirņa, kurai gan spiež, gan knieš. Iešot labāk ieelpot svaigu gaisu. Pēc brīža policistiem bija jādodas uz aptieku. Tur viņi atkal sastapa pazīstamo vīru, kurš askētiski paklājis uz grīdas krietni nobružātu iepirkumu maisiņu, grasījās laisties saldā snaudā.
Kārtības sargiem viņš izjusti paskaidroja, ka iegājis aptiekā nopirkt jaunu zobu birstīti, bet farmācijas darbinieču līdzjūtīgie skatieni, noslēpumainie uzraksti uz zāļu kastītēm un aptiekas aromāts nolijis pār viņu kā mierinoša rasa. Viņš tūdaļ sajutis miega dieva Hipnosa saldo varu un laidies slīpi uz farmācijas iestādes grīdas. Paklausot kārtības sargu ieteikumam, persona bez noteiktas dzīvesvietas devās uzmeklēt mazāk publisku grīdu, kur ļauties Hipnosa varai.
Vakarpusē videonovērošanas dežurants ziņoja, ka brīvdabas iedzeršanas entuziastu pulciņš apmeties pašā Cēsu vidū un tukšo (no kakliņa) pabružātos iepirkumu maisiņos novietotas pudeles. Ieraugot, ka tuvojas policijas busiņš, entuziasti ātri un kategoriski atteicās no alkohola un spēji pievērsās skriešanas disciplīnām.
12.februāra pēcpusdienā kāda iedzīvotāja ziņoja, ka sniegā pie Vidzemnieka guļ pastāvīgākais no pastāvīgajiem pašvaldības policijas klientiem. Taču policisti piebraucot pārliecinājās, ka pastāvīgākais no pastāvīgajiem, jeb Acepaledoks, i negrasās gulēt. Viņš moži sēdēja savā ofisā uz veikala Top palodzes un dāsni bārstīja savus atziņu graudus garām plūstošajai nebeidzamajai cēsnieku straumei. "Lasīju (kaut kur Delfos), ka valdība sola cītīgi strādāt pie tautas ataudzes nodrošināšanas. Galvenais jau ir paveikts, ir izpētīta Eiropas valstu pieredze un noskaidrots galvenais bērna radīšanas priekšnosacījums. Kā atzīst ministru prezidents, bērni rodas no IKP palielināšanas uz vienu iedzīvotāju. Aizmirstiet neeiropeiskās blēņas par stārķiem, kāpostiem un papardes ziediem! Ejiet uz to vietu, kur dod lielāku IKP un vairojaties!" Ar pravietisku degsmi runāja Acepaledoks no sava ofisa uz veikala palodzes. Kārtības sargu ierosinājumu, aizvizināt viņu uz deklarēto dzīves vietu viņš lepni atraidīja. Iešot kājām, jo esot pievērsies veselīgam dzīves veidam. Tiem, kas maz kustās, IKP lāgā nepalielinās un cītīga strādāšana pie tautas ataudzes nodrošināšanas nesanāk.
Pēc pusnakts jādodas uz Zirņu ielu. Tur mazs kucēns smilkstot tik žēli, ka ļaudīm sirds lūst žēlabās, un viņi nespēj aizmigt. Kārtības sargi pabaroja un izguldīja kucēnu savā ofisā, kur tas tīri priecīgs sagaidīja rītu.
15.februāra vakarpusē jādodas uz namu Rīgas ielā. Kāda iedzīvotāja sūdzējās, ka kaimiņam sanākuši draugi dzērāji, kas nu dzer un trokšņo. Kad ieradās kārtības sargi, troksnis bija rimies un dzīru telpā valdīja idille. Draugi kopā ar apaviem cieši apskāvušies gulēja saimnieka gultā. Bet pats saimnieks bija spartiski saritinājies uz tepiķīša pie istabas durvīm.
16.februārī vēlā vakarā jādodas uz Raiņa ielu. Kāda sieviete sūdzējās, ka vīrs iekārtojies dzīvoklī ar draugiem - dzērājiem. Sēž siltumā, iedzer, spriež par Staņislavska metodi, bet viņu mājās nelaiž.
Kārtības sargi vīram atgādināja, ka Staņislavskis mācīja aktieriem tuvoties tēlam, ejot no iekšpuses, no pārdzīvojuma. Bet, ja sieva tiek atstāta aiz durvīm, tad dzīvei zūd gan tēli, gan pārdzīvojumi. Vīrs policistu argumentus atzina par pamatotiem, steidzīgi atvadījās no draugiem – dzērājiem un ielaida dzīvoklī pārdzīvojumu…
Uz sarakstu
