Ģimenes ārstu asociācijām atšķirīgi viedokļi, vai ierobežojumi izmeklējumiem negatīvi ietekmē pacientus
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai ir dažādi viedokļi, vai Veselības ministrijas (VM) noteiktie ierobežojumi attiecībā uz izmeklējumiem negatīvi ietekmē pacientus.
Kā trešdien, 3.februārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, Latvijā pacientiem tradicionāli ir vēlme veikt izmeklējumus "no galvas līdz kājām", tomēr laboratoriskie izmeklējumi nav skrīninga metode.
Viņa uzsvēra, ka saistībā ar VM noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz daļu izmeklējumu, uz kuriem šobrīd nosūtījumus var izsniegt tikai attiecīgās nozares speciālists, lauku ģimenes ārstu pacientus neietekmē. Ģimenes ārste piebilda, ka laboratorijām izmeklējumu veikšanai šogad finansējums nav samazināts, tomēr pašiem ģimenes ārstiem ir jābūt atbildīgākiem. "Ja pacients grib izmeklēties no galvas līdz kājām, par to ir jāmaksā."
Kozlovska arī piebilda, ka uzskata, ka šādus ierobežojumus vajadzētu noteikt arī radioloģiskajiem izmeklējumiem. Viņa gan piebilda, ka pilnībā iebilst pret sistēmu, kad kvotas tiek noteiktas gan laboratorijām, kuras veic izmeklējumus, gan ģimenes ārstiem, kuri nosūta pacientus veikt analīzes.
Arī komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) piebilda, ka viņas aptaujātajiem ģimenes ārstiem bijis līdzīgs viedoklis.
Pretējās domās gan ir Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide. Viņa uzskata, ka nav pareizi ierobežot ģimenes ārstu iespējas pacientu nosūtīt uz atsevišķiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, šādi ietaupot līdzekļus. Viņa gan atzina, ka, iespējams, pacientu sūtīšanu uz kādu izmeklējumu veikšanu varētu pārskatīt.
Veide arī uzskata, ka pacientiem šāda kārtība kaitē, ņemot vērā, ka gadījumā, ja ģimenes ārsts vairs nevar nosūtīt pacientu uz konkrētu analīžu veikšanu, ārstam pacients ir jānosūta pie speciālista, kurš viņam varētu izrakstīt nosūtījumu šādu analīžu veikšanai, tomēr pie šiem speciālistiem esot jāstāv garās rindās.
Veide arī pauda viedokli, ka tieši VM, nevis ģimenes ārstiem bija jāuzņemas sabiedrības informēšana par izmaiņām izmeklējumu nosūtīšanas kārtībā, kuri spēkā stājās janvārī. Viņa norādīja, ka informējot pacientus par izmaiņām, tiek zaudēts laiks, kas paredzēts pacienta apskatei un ārstēšanai.
Sēdes beigās komisijas vadītāja Barča sacīja, ka komisija pie šī jautājuma skatīšanas vēl atgriezīsies.
Jau ziņots, ka pēdējo piecu gadu laikā tēriņi laboratorisko izmeklējumu apmaksai teju dubultojušies, aģentūru LETA iepriekš informēja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
2010.gadā šo tēriņu apmērs bija 16,99 miljoni eiro, savukārt pērn tie sasniedza jau gandrīz 28 miljonus eiro.
Lai veicinātu racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu veselības aprūpē, no šī gada ieviestas izmaiņas laboratorisko izmeklējumu apmaksā, izmaiņu nepieciešamību pamatojot ar strauji augošajiem tēriņiem laboratorisko izmeklējumu apmaksai.
Lai ierobežota budžeta apstākļos šo nepārtraukti pieaugošo tēriņu dēļ saglabātu pakalpojuma pieejamību, ar nozares profesionāļiem ir panākta vienošanās par vienotiem nosacījumiem valsts apmaksātu laboratorisko nosūtījumu izrakstīšanai un apmaksai, norāda NVD.
Jaunie nosacījumi ir vērsti uz to gadījumu atsijāšanu, kad analīzes tiek nozīmētas bez pietiekama medicīniska pamatojuma, tiek pārāk bieži atkārtotas vai netiek ievērota loģiska un racionāla izmeklējumu veikšanas secība, skaidro dienestā.
Novēršot nelietderīgos tēriņus, tiks pasargātas tās pacientu grupas, kurām šie izmeklējumi tiešām ir nepieciešami, un saglabāta pieejamība arī citiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
2016.gadā ambulatori tiek apmaksāti 388 dažādi laboratoriskie izmeklējumi. Laboratoriskajiem pakalpojumiem paredzētais līdzekļu apjoms 2016.gadam, salīdzinot ar 2015.gada līmeni, nav samazināts.
Uz sarakstu