HOPS - plaušu slimība, kas nesaudzē
Ārste Ineta Grīsle skaidro, ka ar burtu salikumu HOPS tiek apzīmēta hroniska obstruktīva plaušu slimība. Kā norāda arī nosaukums, slimība ir ilgstoša, un tās rezultātā sašaurinās elpceļi. Kaitīgo daļiņu vai gāzu inhalācija rada iekaisumu elpceļos un bojā gaisa maisiņus jeb alveolas. Tā rezultātā samazinās gaisa plūsma un tiek traucēta skābekļa piegāde organismam. Visbiežāk slimība raksturīga cilvēkiem pēc 40, kuri ilgus gadus bijuši smēķētāji (vismaz desmit gadus, smēķējot aptuveni paciņu dienā) vai strādājuši piesārņotā gaisā (piemēram, darbs ar ķimikālijām, putekļiem u.tml.). Patlaban no slimības cieš jau aptuveni katrs desmitais pasaules iedzīvotājs.
Speciāliste pastāsta, ka diemžēl slimība kļūst arvien izplatītāka. Latvijā patlaban smēķē teju katrs otrais vīrietis un katra piektā sieviete, līdz ar to pēc ārstes aplēsēm pašlaik HOPS ārstēšanā būtu jābūt aptuveni 150 000 Latvijas iedzīvotāju. Reālā situācija gan rāda, ka ārstēšana nozīmēta 25 000 iedzīvotāju, no kuriem tikai 10 000 saņem reālu ārstēšanu. Fakts, ka ārstējas tikai katrs 15. slimnieks, ir īpaši draudīgs, jo, slimību neārstējot, tā progresē. Turklāt pastāvīgais elpas trūkums rada nopietnus bojājumus arī sirdij un citiem orgāniem, kā rezultātā cilvēks kļūst par invalīdu.
Ierasti pirmās sūdzības, ko izjūt HOPS pacienti, ir elpas trūkums fiziskas slodzes gadījumos (kāpjot pa kāpnēm, elpas trūkums sākas jau 2. vai 3.stāvā), kas turpina progresēt, parādoties līdz ar mazāko piepūli. Tālāk pacientiem novērojams arī ilgstošs klepus ar krēpām, biežas elpceļu infekcijas, sēkšana krūtīs, kā arī nespēks un krišanās svarā. Diemžēl nereti slimnieki kavējas doties pie ārsta, jo sasaista šos simptomus ar novecošanu.
Griežoties pie ārsta ar šādiem simptomiem, parasti tiek veikta rentgenizmeklēšana plaušām, kurā iespējams konstatēt plaušu gaisa maisiņu sabrukšanu – emfizēmu. HOPS diagnostikas pamatmetode ir spirogrāfija jeb gaisa plūsmas mērījums elpceļos. Atklājot slimību sākuma stadijā, to iespējams ārstēt, taču tiem, kas simptomus ignorējuši un nav laikus vērsušies pie ārsta, diemžēl simptomus iespējams vien mazināt. Jo smagāka slimība, jo biežāk rodas uzliesmojumi, kuru laikā simptomi pēkšņi kļūst daudz smagāki. Šo uzliesmojumu laikā nepieciešami antibiotiķi, steroīdi tabletēs un pat ārstēšana slimnīcā.
Dr.Ineta Grīsle paskaidro, ka pirmais ieteikums HOPS slimniekiem ir izvairīšanās no elpceļu papildu kairināšanas – uzturēšanās putekļainā, dūmakainā gaisā, vairīšanās no saaukstēšanās. Tāpat jācenšas būt fiziski aktīviem, bet gadījumā, ja slimnieks ir smēķētājs, ļoti būtisks solis ir smēķēšanas atmešana, kas var slimības gaitu apturēt un mainīt. Tālāk slimniekiem tiek nozīmēti arī medikamenti bronhu paplašināšanai, kuri var būt jālieto arī visu atlikušo dzīvi. Pieejami arī medikamenti inhalācijās, kuru iedarbība ir ļoti ātra. Tie lietojami pēc vajadzības, ja pastiprinājušies simptomi. Lai palīdzētu saglabāt elpceļu caurlaidību un novērstu HOPS uzliesmojumus, lieto arī ilgstošas darbības ikdienas medikamentus.
Uz sarakstu
