Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerijā atvērta starptautiska izstāde "Latvijas grāmatu māksla"
Izstāde atspoguļo grāmatu mākslas attīstību — no reliģiskajiem izdevumiem latviešu valodā, kas tika drukāti Vācijā 16., 17., 18.gs. līdz latviešu amatnieku darinātajiem grāmatu vāku apkalumiem 19.gs. pirmajā pusē un mūsdienu jaunajām tehnoloģijām.
Starptautiskās izstādes "Latvijas grāmatu māksla" pamatā ir apjomīgs, ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu veikts, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Valda Villeruša un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētījums par grāmatu mākslas attīstību.
Liela vērība izstādes sagatavošanā pievērsta grāmatu mākslinieciskajai apdarei - stiliem un virzieniem, tehnikām un koncepcijām un, protams, māksliniekiem - grāmatu grafikas autoriem. Latvija var lepoties ar J. Rozentāla, G. Šķiltera, J. Madernieka, V. Purvīša jūgendstilā darinātajām grāmatām, ar modernisma tendencēm R. Sutas, U. Skulmes, K. Ubāna darbos.
Sevišķu vērību grāmatas mākslinieciskajam ietērpam un poligrāfiskajam izpildījumam savulaik veltījis apgāds "Zelta ābele" (darbojās no 1935. līdz 1940. gadam Latvijā, pēckara gados Zviedrijā). Bieži apgāds grāmatas veidošanu uzticēja vienam māksliniekam, kas izvēlējās konkrētam izdevumam piemērotu formātu, burtu garnitūru, papīru. Izstādē redzami sadarbībā ar māksliniekiem J. Plēpi, S. Vidbergu, N. Strunki, O. Norīti tapuši izdevumi, kas šodien kļuvuši par bibliogrāfisku retumu.
Paliekoša vieta grāmatu grafikā vācu un padomju okupācijas (1940–1991) laikā ir māksliniekiem A. Junkeram, O. Ābelītem, Ģ. Vilkam, G. Krollim, A. Stankevičam, I. Zariņam, kad ideoloģiska diktāta laikā tika meklēti jauni izteiksmes līdzekļi.
Pēdējā desmitgadē Latvijas grāmatizdevēju asociācijas rīkotajos konkursos par gada skaistāko grāmatu atzinību guvuši mākslinieki I. Blumbergs, J. Petraškevičs, V. Villerušs.
Ar saviem darbiem izstādē piedalās arī Grāmatsējumu un ādas dizaina asociācijas mākslinieki.
1925. gadā Parīzē dekoratīvi lietišķās mākslas izstādē J. R. Tillberga ilustrētā tautas pasaka "Misiņbārdis un stiprais kalps" (1913) saņēma Zelta medaļu.
Diemžēl, vēsturiskā situācija izveidojās tāda, ka starptautiskajā kultūras apritē vairākus gadu desmitus nav bijusi skatāma neviena izstāde par šo mākslas nozari, tādēļ ekspozīcijas veidotāji cer, ka, robežām paplašinoties, mūsu kultūras un mākslas vērtības būs patīkams atklājums citām tautām.
Uz sarakstu
