Kardioloģijas centra vadītājs: Valsts prezidentam kopš stāšanās amatā būtu jānodrošina personīgais ārsts

"Valstij ir jābūt lielākai cieņai pret savām amatpersonām. Cilvēks, būdams augsta amatpersona, īsti vairs nepieder pats sev," pauž Ērglis, piebilstot, ka ir jāsaprot, kas viņu konsultē un kas veic apskates. Ir jābūt vismaz tādam, kas visu koordinē, uzskata mediķis.

Viņš atminas, ka kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis 1996.gadā iniciējis šādu ideju, taču tā pazudusi. "Diemžēl mēs ar to pārprasto demokrātiju esam aizgājuši par tālu... Ja tāds personiskais ārsts būtu blakus, viņš tomēr uzmanītu situāciju: ja prezidentam ir paaugstināta temperatūra, tad jāveic zināmas manipulācijas. Šobrīd mēs vairs nevaram pilnīgi skaidri pateikt, kāpēc situācija ar prezidentu nonāca tik tālu - vairākas dienas bija paaugstināta temperatūra, cilvēks ir spēcīgs, daudz ko iztur, arī milzīgo darba slodzi - valdības veidošana, konference ārzemēs un tamlīdzīgi... Prezidents nepievērsa uzmanību tam, ka jūtas nevesels, un tad arī..." norāda Ērglis.

Mediķis arī uzsver, ka arī "vienkāršajam" cilvēkam kardiologi palīdzētu tāpat kā prezidentam. "Mans vislielākais gandarījums, kas attiecas uz kardioloģiju, ir tas, ka nav tādu cilvēku, kuriem mēs nepalīdzētu," viņš norāda, uzsverot, ka bez ilgās pieredzes nebūtu iespējams īstenot tādu operāciju, kāda veikta prezidentam.

Spriežot par veselības aprūpes sistēmu kopumā, kardiologs norāda, ka Latvijā ir vajadzīga obligātā veselības apdrošināšana un viņš ir gandarīts, ka topošā valdība sliecas uz šādu soli.

Tāpat Ērglis min, ka Latvijas iedzīvotāji veselības aprūpei tērē aptuveni 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Publiskais finansējums ir 3%, bet pārējie 3% - cilvēki apmaksā savus medicīniskos izmeklējumus, sameklē privātos ārstus un izvēlas savu ārstēšanās plānu. "Ja valsts saviem 3% vēl pieliktu klāt pusotru procentu, tad publiskais finansējums Latvijā būtu 4,5%, un mūsu medicīna pilnībā sakārtotos," pieļauj mediķis.

Uz sarakstu