"Latgolys Saeima" apšauba NEPLP pārstāvju kompetenci
Paziņojumā teikts, ka 12.martā "Latgolys Saeima" izsūtīja vēstuli par NEPLP atbalsta samazinājumu latgaliešu raidījumiem. Uz ko publiski saņemts padomes locekles Guntas Līdakas skaidrojums, ka "samazinājums TV raidījumiem latgaliešu valodā tiek izskaidrots ar lielāku līdzekļu iedalījumu radio raidījumu veidošanai". Arī 16.martā Latvijas Radio izskanējušajā raidījumā "Latgolys stuņde" Līdaka turpinājusi apgalvot, ka latgaliešu raidījumu saturam nekas netiek samazināts.
Veicot sīkāku nolikumu izpēti, "Latgolys Saeima" konstatējusi, ka NEPLP mājas lapā joprojām atrodamais 2016.gada konkursa nolikums liecina, ka kopīgais atbalsta finansējums 71 142 eiro tika sadalīti proporcionāli divās daļās, gan TV gan radio satura veidošanas atbalstam latgaliski pa 35 571 eiro katrai pozīcijai. Nolikuma nosaukums ir "Par konkursu "Par raidījumu veidošanu latviešu valodā 2016.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas" izsludināšanu un konkursu nolikumu apstiprināšanu".
Turpat mājas lapā ir pieejams arī jaunais, 2018.gada nolikums. Konkursa nolikums ir ieguvis jaunu nosaukumu "Konkursa "Par raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautību valodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas" nolikums.
No tā redzams, ka no 71 142 eiro finansējuma 40 000 eiro ir atvēlēti tieši radio raidījumu satura veidošanai. Savukārt šis finansējums nu jau tiek sadalīts, attiecīgi – 20 000 eiro raidījumu veidošanai latviešu (latgaliešu) valodā un 20 000 eiro raidījumu veidošanai mazākumtautību valodās. No kā varam secināt, ka no iepriekš latgaliešu raidījumiem paredzētiem līdzekļiem turpmāk 20 000 eiro tiek piešķirti mazākumtautībām, norāda vēstules autori.
"Neiebilstam pret mazākumtautību informēšanu savās dzimtajās valodās, ar nosacījumu, ka tā ir ne tikai krievu valoda, bet arī poļu, ukraiņu, baltkrievu, čigānu, lietuviešu un citu Latgales reģionā izplatītu tautu valodas, taču ir neizpratnē, kāpēc tas ir jādara tieši uz Latgales latviešu (latgaliešu) rēķina," teikts paziņojumā.
NEPL padomes locekles Līdakas izteikumi, ka "NEPLP šogad nolēma piešķirt lielāku līdzekļu apmēru radio raidījumu veidošanai latgaliešu valodā" ir meli, apzināta maldināšana vai nekompetence. Iespējams, ka tā ir arī absolūta latgaliešu diskreditēšana, pieskaitot šo, vienu no latviešus veidojošiem etnosiem, mazākumtautību kategorijai, uzsvēruši paziņojuma autori.
Vēstules autori aicina NEPLP sniegt skaidrojumus, kāpēc ir radusies šāda nekorekta situācija.
Biedrība "Latgolys Saeima" sagaida no NEPLP pēctecības nodrošināšanu mediju politikai, kas līdz šim bija vērsta uz Latgales mediju telpas stiprināšanu, izstrādājot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) nozares attīstības nacionālo stratēģiju nākamajiem gadiem, paredzot stiprināt EPL lomu latgaliešu valodas saglabāšanā, ilgtspējas un konkurētspējas nodrošināšanai Latvijas informatīvajā telpā.
"Latgolys Saeima" valdes priekšsēdētājs Guntis Rasims aģentūrai LETA pastāstīja, ka trešdien, 21.martā, Saeimā Cilvēktiesību komisijā plānots skatīt "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu". Atkarībā no tā, cik lielā mērā, izstrādājot šo ilgtermiņa dokumentu, būs ņemti vērā Latgales organizāciju priekšlikumi "Latgolys Saeima" lems par nepieciešamību rīkot protesta akcijas.
Uz sarakstu
