Latvijā vērojams būtisks zīdaiņu mirstības samazinājums
Zīdaiņu mirstība 2013.gadā bija 4,5 mirušie uz 1000 dzimušajiem mazuļiem. 2012.gadā šis rādītājs bija 6,4 uz 1000 dzimušajiem, 2011.gadā - 6,7 uz 1000 dzimušajiem, 2010.gadā - 5,7 uz 1000 dzimušajiem, 2009.gadā - 7,7 uz 1000 dzimušajiem, 2008.gadā - 6,7 uz 1000 dzimušajiem, bet 2007.gadā - 8,8 uz 1000 dzimušajiem.
Augstāks šis rādītājs bijis 2000. un 2001.gadā, attiecīgi 10,4 un 11,1 miris mazulis uz 1000 dzimušajiem.
Kā ziņojumā norādījusi LM, galvenie mirstības iemesli ir noteikti perinatālā jeb pirmsdzemdību perioda stāvokļi, iedzimtas anomālijas, infekcijas, parazitārās slimības un audzēji.
LM gan norāda, ka, neskatoties uz pozitīvām tendencēm 2013.gadā, Latvijā joprojām ir augstākā zīdaiņu mirstība Baltijas valstīs.
Papildus LM informē, ka pēdējos gados vērojama pozitīva tendence zīdaiņu īpatsvarā, kuri baroti ar krūti. Bērnu īpatsvars, kuri ar krūti zīdīti līdz gada vecumam, kopš 2008.gada pieaudzis par 5,4 procentpunktiem, attiecīgi 24,3% 2013.gadā pret 18,9% 2008.gadā.
Arī līdz sešu mēnešu vecumam mātes pienu saņēmušo bērnu īpatsvars palielinājies par 6,3 procentpunktiem. 2008.gadā līdz sešu mēnešu vecumam ar mātes pienu baroti 48,9% bērnu, bet 2013.gadā - 55,2%.
2013.gadā līdz trīs mēnešu vecumam ar mātes pienu ēdināti 77% bērnu, arī šis rādītājs dinamikā pieaug.
Savukārt 2013.gadā reģistrēti 38 nāves gadījumi bērniem vecumā līdz 17 gadiem no ārējiem nāves cēloņiem.
Biežākais nāves iemesls bērnu mirstībai no ārējiem nāves cēloņiem ir satiksmes negadījumi, 2013.gadā reģistrēti 12 bērnu nāves gadījumi satiksmes negadījumos. Otrs biežākais nāves cēlonis bērniem ir noslīkšana - 2013.gadā reģistrēti astoņi šādi gadījumi.
Kā pašu lielāko izaicinājumu LM saredz ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidi, kura turpmāk daudz efektīvāk novērstu bērnu nonākšanu institucionālajā aprūpē un tur esošajiem bērniem nodrošinātu pēc iespējas ātrāku nonākšanu ģimenē.
Uz sarakstu
