Latvijas polārpētnieki cer sniegt artavu starptautiskajiem pētījumiem un palīdzēt konkrētāk noteikt iežu iegulas Latvijā
LU profesors Vitālis Zelčs sacīja, ka šāds pētījums ir svarīgs, jo izvēlētā ekspedīcijas vieta ir ļoti radniecīga Latvijai tās pagātnē - apmēram pirms 14-18 tūkstošiem gadu. Līdzība saistīta ar izvadledāju, kas Latvijā tiek saukts par Vidzemes lobu.
Zelčs skaidroja, ka ledāja reljefa formas arī mūsdienās Latvijā nosaka galvenos reljefa elementus. "Latvijā tā ir pagātne, bet Grenlandē tas norit patlaban," piebilda profesors. Viņš pauda, ka vasarā novērojami dažādi ledāju plūsmas veidi.
"Ledājus var salīdzināt ar burgeru, kuram ir dažādas kārtas, kas tiek pievienotas dažādos laikos," salīdzināja Zelčs.
Ekspedīcijas dalībnieks Jānis Karušs skaidroja, ka iepriekšējās ekspedīcijās bija izdevies aptvert nelielu Islandes ledāja daļu. 2015.gada ekspedīcijā iegūtie dati tika izmantoti, lai izveidotu Mulajegidla ledāja malas posma 3D modeli, kā arī tajā bija izdevies identificēt drumlinus, kas ir šauri vaļņveida pauguri ar izteiktām nogāzēm.
Šogad pētnieki dosies uz Grenlandi, kas ir pasaulē lielākā sala, kā arī tajā atrodams pasaulē otrā lielākā ledus vairogs. Karušs skaidroja, ka Grenlandes ledāja kušana var radīt lielas klimata pārmaiņas pasaulē, līdz ar to pētniekiem ir būtiski pētīt šos procesus.
Rasela ledājs atrodas Grenldanes ledus vairoga rietumu malā. No ledāja izplūstošie ledājūdeņi ir izraisījuši vairākus katastrofālus plūdus, stāstīja Karušs. Pētījuma teritorijā ledus būs ļoti plaisains, paredz Karušs, un tas sarežģīs pētījuma veikšanu. Turklāt Rasela ledājā sastopami izteikti iekšledāja un zemledāja kanāli.
Pētījuma uzdevumu vidū būs ledāja izpēte ar ģeoradaru, ledāja aerofotografēšana un izmērīšana, ledāja priekšā esošo reljefa formu un nogulumu pētījumi, ūdens un ledus paraugu ievākšana no ledāja un pieledāja ezeriem aļģu un kvēpu identificēšanai. Visbeidzot, pētnieki apņēmušies novērtēt augšņu izplatību un attīstību tiešā ledāja tuvumā.
Uz ledāju pētnieki dosies, līdzi ņemot tikai pašas nepieciešamākās lietas. Ekspedīcijai nepieciešamā aprīkojuma kopējais svars būs aptuveni 30 kilogrami, nedaudz vairāk - 35 kilogramus svērs līdzi sagatavotie pārtikas krājumi. To vidū būs kā putraimi, tā arī, piemēram, rieksti, šokolāde un balzams, ko sagādā atbalstītāji.
Karušs skaidroja, ka ekspedīcijas laikā dienā būs paredzētas tikai divas ēdienreizes, savukārt pusdienas tiks ēstas darba procesā. Karušs norādīja, ka līdzi ņemtā ēdiena daudzums nav liels un tā varētu būt par maz.
Iegūtās zināšanas un datus paredzēts publicēt starptautiskos žurnālos un konferencēs. Sagaidīts, ka dati tiks iekļauti arī starptautiskos pētījumos. Karušs skaidroja, ka pasaulē patlaban vairums ledāju kanālu pētnieku koncentrējas uz modelēšanas pētījumiem, bet šis pētījums sniegtu reālos izejas datus.
Ekspedīcija norisināsies no 25.jūlija līdz 5.augustam, un tā būs latviešu polārpētnieku pirmā zinātniskā ekspedīcija uz Grenlandi. Jūlija beigās Latvijas polārpētnieki dosies zinātniskajā ekspedīcijā uz Rasela ledāju Grenlandē, lai pētītu ledājus un apkārtējās vides izmaiņas klimata pārmaiņu kontekstā.
Ekspedīcijā piedalīsies LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki Jānis Karušs, Māris Krievāns, Kristaps Lamsters, Agnis Rečs un ģeoloģijas bakalaura studiju programmas students Reinis Pāvils.
Paredzams, ka Grenlandē veikto pētījumu rezultāti veicinās Latvijas zinātnieku līdzdarbošanos starptautiska līmeņa Arktikas reģiona problēmu risināšanā, kas saistās ar pastiprināto ledāju kušanu. Pētījumu realizēšana Grenlandē sekmēs arī zinātnieku izpratni par agrāko apledojumu radīto reljefa formu veidošanos, kā arī nogulumu un derīgo izrakteņu izplatības likumsakarībām Latvijā. Zinātnieki apņēmušies turpināt iesāktos ledāju pētījumus, regulāri īstenojot ekspedīcijas uz polārajiem reģioniem.
Uz sarakstu
