Lietuvas kredītu tirgus samazinās
Tas, visticamāk, nozīmē, ka Lietuvā ir samazinājies nebanku kredītu uzņēmumu izsniegto aizdevumu skaits. Šāda ziņa gan nebūtu nekas pārsteidzošs, jo Lietuva jau tradicionāli ir rūpīgāk uzraudzījusi patēriņa kreditēšanas nozari, nododot visu kontroli vienas institūcijas – Lietuvas Bankas pārvaldībā.
Piedāvāto kredītu (paskolos) klāsts Lietuvā ir aptuveni tāds pats kā Latvijā – kredītlīnija, patēriņa aizdevums, auto līzings, kredītkartes, īstermiņa un ilgtermiņa kredīti, refinansēšana un kredīti pret ķīlu. Tajā pašā laikā iespējas saņemt šos pakalpojums vairumā gadījumu Lietuvā ir mazākas nekā pie mums. Stingrāki nosacījumi maksātspējas izvērtēšanā ir radījuši situāciju, ka daudzi, kas vēlētos saņemt kredītu, to nevar izdarīt. Nepietiekami ienākumi, citas kredītsaistības vai ieraksts parādnieku reģistros ir galvenie iemesli, lai aizdevums tiktu atteikts.
Nereti tiek prasīts pārliecināties ne tikai par aizņēmēja, bet arī tā laulātā drauga maksātspēju, kas vēl vairāk sašaurina potenciālo klientu skaitu. Ieviešot šādu kritēriju Latvijā, mēs, visticamāk, piedzīvotu ļoti ievērojumu kreditēšanas apjomu kritumu. Vai šādā veidā likumdevēju uzliktais mērķis – nodrošināt Lietuvas finanšu tirgus stabilitāti – tiek saglabāts, ir diskutējams jautājums. Iepriešējā krīze apliecināja, ka ekonomikas pārkaršanā lielā mērā bija vērojamas kredītiestādes – bankas, kas izsniedza kredītus vairāku miljardu eiro apmērā.
Aplūkojot Lietuvas patēriņa kreditēšanas tirgu tuvāk, redzams, ka tur lielā mērā darbojas tie paši uzņēmumi, kas Latvijā. Izņēmums varētu būt mums maz nedzirdētais sms pinigai. Pārējie ir jau Latvijā populārāko kredītu pārstāvji – credit24.lt, vivus.lt un smscredit.lt. Kopumā patēriņa kreditēšanas tirgū darbojas mazāk uzņēmumu nekā Latvijā, kas varētu būt skaidrojams ar stingrākiem nosacījumiem un līdz ar to arī mazākām peļņas iespējām.
Juridisko personu kreditēšanas jomā arī vērojams kritums (samazinājums par 246,3 miljoniem eiro) pret iepriekšējo mēnesi. Salīdzinot ar to, cik daudz aizņemas uzņēmumi un valsts institūcijas, tad šis kritums nav uzskatāms par sevišķi būtisku. Lietuvas lielākie uzņēmumi ir pārnacionālas kompānijas ar filiālēm daudzās pasaules valstīs un apgrozījumu vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Tāpat arī jāņem vērā, ka šie dati neatspoguļo ziņas par to, cik daudz aizdevumu savstarpēji ir izsniegušas bankas. Tāpat arī nav zināms, cik daudz kredītu izsniedza finanšu institūcijas, kas neatskaitās Lietuvas Bankai, jo ir reģistrētas kādā citā ES valstī.
Raugoties ilgtermiņā, var prognozēt, ka, tuvojoties nākamajai ekonomikas krīzei, Lietuvas banku un nebanku sektors tam būs labāk sagatavojies nekā iepriekšējā reizē. Finanšu sistēmā ieviestie kontroles mehānismi ļauj daudz labāk izvērtēt potenciālos riskus un jau laikus sākt veidot papildus finanšu drošības spilvenu. Lietuvas iedzīvotājiem tas nozīmē, ka nākamā krīze, ja vien tā nebūs ilgstoša, varētu paiet ar mazākiem satricinājumiem nekā 2008. gadā piedzīvotā. Ja vēlaties uzzināt vairāk par īstermiņa kredītiem Lietuvā (greitieji kreditai), ielūkojieties Kredit.lt. Ņemiet vērā, ka Latvijas iedzīvotāji Lietuvā nevar aizņemties, ja vien nav ieguvuši tur pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Tas nozīmē, ka atrodamā informācija ir izmantojama tikai informācijas iegūšanas nolūkos.
Uz sarakstu
