Naudas zīmes: iepirkšanās paradumu ietekme uz patēriņa grozu (video)

Nezinātājs var kļūdaini uzskatīt, ka statistiķu piesauktais patēriņa grozs nozīmē to preču un pakalpojumu minimumu, kas tiek definēts kā krīzes iztikas minimums. Taču patiesībā patēriņa grozs, ar kuru diendienā strādā Centrālās statistikas pārvaldes eksperti, ir pavisam kas cits – tas ir mūsu ikdienas preču un pakalpojumu pirkumu apjoms, pēc kura tad arī tiek rēķinātas patēriņa cenu izmaiņas jeb ierasti sakot – inflācija. Interesanti, ka kopš inflācijas aprēķināšanas uzsākšanas vēl tālajos deviņdesmitajos gados patēriņa grozs ir mainījies kardināli, taču ikdienas steigā mēs, iespējams, nemaz neesam pamanījuši, ka no mūsu iepirkumu groza jau sen kā izzuduši kasešu magnetofoni, kamēr to vietu jau pārliecinoši ieņem aizvien jaunāki un izmēros daudz niecīgāki mūzikas atskaņošanas rīki. Un tikpat būtiski kā tehnoloģiju modernizācija mūsu pārtikas grozu vienmēr ir ietekmējis arī mūsu maciņa biezums vai plānums.
"Ja skatās tādā ilgākā laika posmā, šā groza struktūra tiešām ir radikāli mainījusies. 90-to gadu sākumā gandrīz pusi no visa šī groza vērtības sastādīja pārtikas preces. Samērā daudz mēs esam arī apģērbus pirkuši procentuāli, bet samērā maz izdevumu bija par mājokli, veselības aprūpi, telekomunikāciju pakalpojumiem. Šobrīd šī situācija ir radikāli atšķirīga. Pārtikas izdevumu daļa ir proporcionāli samazinājusies, bet tas nenozīmē, ka mēs mazāk ēdam, kaut kādā ziņā varbūt mazāk, bet tomēr nozīmīgāk ir tas, ka mūsu rīcībā ir lielāka kopējā naudas masa un atliek naudas arī citām vajadzībām," norāda Oskars Alksnis, Centrālās statistikas pārvaldes Patēriņa cenu statistikas daļas vadītājs.
Vairāk par ekonomikas aktualitātēm skatieties katru otrdienu LTV-1 kanālā plkst. 22.45 raidījumā "Naudas Zīmes".