Pēdējos gados ievērojami pieauguši pacientu parādi "Rēzeknes slimnīcai"
Viņa norāda, ka šāda parādsumma izveidojusies vairāku gadu laikā. Laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam parādsumma pieaugusi vidēji par 23 tūkstošiem gadā, savukārt no 2009.gada tā pieaugusi dramatiski – aptuveni par 57 tūkstošiem gadā.
Atgūt parādu ir grūti
Tā kā problēmai pagaidām nav valstiska risinājuma, katrai Latvijas slimnīcai ir savas metodes, kā pasargāt sevi no augošā parādnieku skaita un prakse kā cīnīties ar parādniekiem. Rēzeknes slimnīca jau otro gadu algo darbinieku, kurš strādā ar parādniekiem. Šādi izdevies atgūt apmēram 12 līdz 13 tūkstošus latu.
"Atgūt parādu ir grūti. Liela daļa nemaksātāju izbraukuši no valsts. Tāpat arī jāsecina, ka ir cilvēki, kuri nespēj norēķināties finansiālu apsvērumu dēļ, taču ir arī ļaunprātīgi nemaksātāji, kuri par saņemto medicīnisko pakalpojumu varētu norēķināties, bet to nedara. Savas parādsaistības aktīvāk risina tieši cilvēki, kuriem līdzekļi nav nemaz tik lieli, piemēram, pensionāri," norāda D. Gavare-Karpova.
Problēma būtu jārisina valstiskā līmenī
Veselības ministrijas valsts sekretārs un arī kapitāldaļu turētājs valsts slimnīcās Rinalds Muciņš ir informēts par slimnieku parādiem Latvijas slimnīcās un uzskata, ka tas ir nevis valsts, bet katras slimnīcas ziņā, kā piespiest slimniekus samaksāt par ārstēšanos. Atsaucoties uz Muciņa teikto, Rēzeknes slimnīcas valdes locekle norāda, ka slimnīcas jau šobrīd ar problēmu cīnās pašas, taču tā būtu jārisina valstiskā līmenī.
"Mums jāpilnveido likumdošana, jo uz doto brīdī mūsu aprūpes līgumā, ārstniecības likumā un mūsu finansēšanas noteikumos ir tāda frāze, ka pacientam jānorēķinās pēc palīdzības saņemšanas. Un, piemēram, avansa iemaksa, kura, iespējams, atsevišķos gadījumos būtu pat vēlama, no likumdošanas viedokļa nav paredzēta. Piemēram, veikalā cilvēks paņem preci un par to samaksā tūlīt uz vietas un neviens nevar iedomāties, ka notiktu citādāk. Taču nezin kāpēc cilvēki uzskata, ka par medicīniskos pakalpojumus, piemēram, laboratorijas izmeklējumiem, rentgenu vai ambulatorajiem pakalpojumiem nav jāmaksā," pauž Rēzeknes slimnīcas valdes locekle.
Tāpat viņa norāda, ka ārstniecības iestāde nāk pretī, piedāvājot par pakalpojumu norēķināties pa daļām un ilgākā laika posmā un atzīmē, ka ir situācijas, kad nauda slimnīcai ir ļoti vajadzīga. "Pacienti vēlas ārstēties izremontētās telpās, ar modernu tehnoloģiju, vēlas, lai viņus apkalpo augstas kvalifikācijas speciālisti, taču tam visam ir nepieciešams finansējums. Lielu daļu sedz valsts, vienu daļu iemaksā arī pacients un tā daļa ļoti bieži ir tā, kas ļauj vai neļauj mums attīstīties," pauž D. Gavare-Karpova.
Kā ziņots, ievērojami slimnieku parādi izveidojušies arī citām Latvijas slimnīcām, piemēram, parādi Rīgas Austrumu slimnīcai trīs gados sasnieguši miljonu latu, Stradiņa slimnīcai 600 000 latu, savukārt Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai Ventspilī patlaban ir 12 tūkstošu latu liels slimnieku parāds.
Uz sarakstu
