Pētījums: Latgalē atbalsts iniciatīvai "Latgales tautas republika" ir zems
Latgalē veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka, lai gan šajā reģionā ir augstāks krievvalodīgo īpatsvars nekā citur Latvijā un tādēļ arī augstāks atbalsts Krievijas vēstījumiem par Latviju, reģionā konstatēta arī pretēja tendence. Pētījumā atsevišķi analizēta respondentu grupa, kas ikdienā lieto latgaliešu dialektu, un tika konstatēts, ka šajā grupā ir visaugstākais patriotisma līmenis un atbalsts Latvijas ģeopolitiskajai orientācijai uz Rietumiem. Piemēram, 78% latgaliešu dialektā runājošie norāda, ka atbalstīs Latviju gadījumā, ja Krievija sāktu pret Latviju vērstas aktivitātes.
Pētījuma rezultāti dod iespēju konstatēt arī to, ka atbalsts Krievijas vēstījumiem nekādā gadījumā nav uzskatāms par pamatu separātisma tendencēm, jo atbalsts iniciatīvai "Latgales tautas republika" Latgalē kopumā ir zems. 54% respondentu Latgalē norāda, ka viņiem pret šādu ideju ir slikta attieksme, 17% par tādu neko nezina, 12% ir neitrāli, bet 7% bija grūti atbildēt uz šādu jautājumu. Pozitīva attieksme ir vien 10% Latgales iedzīvotāju. Arī šajā jautājumā latgaliešu dialektā runājošie ir viskritiskāk noskaņotie, jo 83% no viņiem bija negatīva attieksme. Līdz ar to var teikt, ka raidsabiedrības BBC filma "Trešā pasaules kara komandcentrā", kurā tika atspoguļota plaša sacelšanās Daugavpilī ar mērķi nodibināt "Latgales tautas republiku", ir balstīta fantāzijās, nevis realitātē, norāda pētnieki.
Lielākā daļa Latgales aptaujas respondentu neatpazīst vietējos aktīvistus, kuri veicina Krievijas interesēm atbilstošas idejas, kā arī ļoti mazs ir respondentu skaits, kuri viņu darbību vērtē pozitīvi. Piemēram, Ilarionu Girsu un Aleksandru Gapoņenko pozitīvi vērtē vien 7% aptaujāto, bet aptuveni 50% par šādiem cilvēkiem vispār nekad nav dzirdējuši. Zema atpazīstamība ir arī Krievijas interešu veicināšanas organizācijām.
Kā vēstīts, pētījuma autori norāda, ka ir grūti paredzēt, kādus inovatīvus hibrīdkara mērķus Krievija potenciāli varētu lietot Latvijā, taču, raugoties uz Krievijas darbībām Ukrainā, var secināt, kādus vēstījumus Krievija izmanto, lai radītu etnisko spriedzi, diskreditētu valsts pārvaldes iestādes un palielinātu atbalstu savām darbībām.
Lai pārbaudītu atbalstu Krievijas lietotajiem vēstījumiem Latvijas sabiedrībā, pētījuma autori izmantoja sešus jautājumus, kuri identificē sabiedrības atbalsta apmēru tiem. Nepieciešamības gadījumā Krievijai būtu vienkāršāk uzrunāt un mobilizēt cilvēkus, kuri jau atbalsta šos vēstījumus, nekā tos, kuri šādiem uzskatiem nemaz nepiekrīt, skaidro pētnieki.
Kā viens no vēstījumiem, kuru Krievija ir izmantojusi pret Ukrainas valdību un izmanto arī Latvijā, ir apsūdzības fašisma atdzimšanā. Apgalvojumam, ka Latvijā atdzimst fašisms, piekrīt vai daļēji piekrīt 30,9% respondentu.
Viens no Krievijas tautiešu politikas mērķiem ir bijis palīdzēt etniskajiem krieviem saglabāt saikni ar Krieviju. 12,7% aptaujāto atzinuši, ka jūtas piederīgi Krievijai.
Cits instruments, ko Krievija izmanto, lai radītu pozitīvas emocijas pret krievu kultūru un vēsturi, ir 9.maija jeb Uzvaras dienas svinību aktualizēšana un Krievijas simbolu lietošana šajā pasākumā. No visiem respondentiem 21,4% pozitīvi un ļoti pozitīvi vērtē to, ka 9.maija svinību laikā "Latvijā brauc mašīnas ar Krievijas karogiem, cilvēki izmanto Georga lentītes".
Krievija arī cenšas diskreditēt Latvijas valsti, ekonomisko stāvokli Latvijā raksturojot kā "katastrofālu". 14,5% aptaujāto atzinuši, ka kopumā savu dzīvi Latvijā vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu.
Cits svarīgs temats Krievijas tautiešu politikā ir cilvēktiesību aizstāvība un krievvalodīgo aizsardzība ārvalstīs. 21,7% visu respondentu piekrīt vai daļēji piekrīt, ka "krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota". Vēl lielāks skaits - 27% - respondentu uzskata, ka Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kas nezina latviešu valodu.
Pētījumu veikuši Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieki Toms Rostoks, Nora Vanaga, Mārtiņš Hiršs un Ieva Bērziņa.
Pētījums tika veikts hibrīdkara kontekstā ar mērķi izzināt, kādas ir iespējas Latvijā izmantot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanā. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu viedokļos par Latvijas valsti, valstisko piederības sajūtu, plašsaziņas līdzekļu ietekmi, izpratni par būtiskākajiem draudiem, Krievijas vēstījumu izplatīšanos Latvijā, kā arī Latvijas aizsardzības sistēmu un politiku.
Uz sarakstu
