Plaukstošās Sēlijas aicinājums (galerija)
10.maijā Rēzeknes Augstskolas (RA) studiju programmas "Ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotājs" studenti iedibināja jaunu tradīciju – pirmo reizi visi četri studiju programmas kursi devās kopējā ekskursijā pasniedzēja I.Matisova vadībā. Ekskursijas mērķis bija izpētīt un izbaudīt Sēlijas vēsturiskā novada piedāvātos apskates objektus.
Dodoties uz pirmo pieturas vietu, radās atziņa, ka pavasaris ir vispiemērotākais laiks ceļošanai, jo viss pēc ziemas ir kļuvis satraucošs – plaukstošs, dzīvības pilns, atklāšanas vērts. Tieši šai laikā var novērtēt, cik skaisti zied ievas, jo vienīgo reizi gadā tās ir pamanāmas it visur.
Sventes muiža, to apskatot, likās neticami pazīstama. Lielākie seriāla "Ugunsgrēks" fani atpazina muižu kā pirmo seriāla mājvietu, kad seriālam vēl bija nosaukums "Neprāta cena". Arī realitātē muižā atrodas 4 zvaigžņu viesnīca un restorāns. Blakus, speciālā ēkā, atrodas militārās kara tehnikas muzejs. Mēs atstājām Sventi, lai uzmeklētu tās ezeru. Pagaidām vēl ziemas ūdeņu pilns tas bija apskalojis visu pludmali, kur vasarās var pagulēt smiltiņās, bet ūdens tiešām bija tīrs. Tālumā varēja redzēt ezera salas, kas ir aizsargājams dabas parks.
Pa ceļam uz Ilūksti atradām Egļu kalnu. Azartā, ko daudzos iekūra pavasara saule, tika pārvarētas bailes no augstuma un uzkāpts diezgan ļodzīgajā skatu tornī 24,6 m augstumā. Pavasarī viss ir tik dažādi zaļš. No augšas tik labi varēja saskatīt tikko plaukstošos lapu kokus bāli zaļā krāsā, kas kontrastē ar mūžzaļajām eglēm patstāvīgi cēlajā zaļumā. Tās it kā caurdūra pavasara svaigumu, lai tiektos pretī saulei. Mierīga un skaista vieta, kur pavērot lapas plaukstam, bet ziemā šeit ir populāra slēpošanas trase.
Ilūkste jaunajiem pedagogiem likās ļoti apgarota, jo pašā centrā varēja saskatīt trīs baznīcas – katoļu, luterāņu un pareizticīgo, kas ļoti interesantā veidā ierīkota daudzdzīvokļu mājā, kurā atrodas arī klosteris, bet vienīgais, kas pauž ēkas izmantošanas mērķus, ir speciāli uzcelts tornītis pie viena no mājas stūriem ar ticībai raksturīgo spožo kupolu.
Meža ainavu parks "Pilskalnes Siguldiņa" ir lieliska vieta baudīt meža skaistumu speciāli izveidotās dendroloģiskajās un mācību takās, kas sasniedz 3,8 km garumu. Studenti un mācībspēki meža piedāvāto izpētīja gan ar sportisku azartu, gan ar zinātnisku interesi par mežā sastopamajām augu sugām. Iekoptajās takās bija gan koka skulptūras un tiltiņi, kāpnes, gan arī diezgan dusmīgs gulbis, kas savu teritoriju aizstāvēt vēlējās par spīti studentu vēlmei tikai pacienāt cēlo putnu.
Nedaudz pirms Bebrenes ir ļoti interesanta vieta, kas ir daļa no Dvietes senlejas un kurā esošās palieņu pļavas katru gadu appludina Daugavas palu ūdeņi. Putnu sala ir vieta, kur var apskatīt gan senlietu kolekciju, kas apliecina cilvēku klātesamību šai teritorijā jau akmens laikmetā, gan vērot putnus, gan arī savvaļas govis un zirgus. Kopskaitā šajās pļavās ganās ap vairāk kā 50 govju un arī vairāk kā 50 zirgu. Labi iejutušies Latvijas klimatā, viņi ēd zāli, kārklu dzinumus, sūnu – ziemā un pavasaros sagaida jauno paaudzi. Govis gan tuvumā neredzējām, jo leknākas zāles meklējumos tās bija devušās tālu no skatu torņa, bet viens no zirgiem mūs labprāt nopētīja. Tas bija Krišs, pirmais Latvijā atskrējušais kumeļš, kas ziņkārīgi tuvojās studentiem un pozēja, nemaz nebaidoties no sajūsmas izsaucieniem.
Bebrenē apskatījām gan baznīcu, gan muižu, kas tagad iekārtota kā vidusskola. Ēkas reiz bijušas saistītas ar pazemes eju, bet baznīcā esošo dievkalpojumu muižas baronesei paticis baudīt savās istabās, atverot muižas logu un baznīcas vārtus. Akustika, uz it kā vienas ass esošajām ēkām, esot bijusi tik laba.
Saulei rietot, devāmies mājās. Leģendārais ievziedu aukstums šai dienā nebija sastopams – spīdēja saule visas dienas garumā, smaržoja ievas, dziedāja putni, bet debesis bija skaidras. Tāda bija pirmā ekskursija, kas apvienoja visus Rēzeknes Augstskolas programmas "Ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotājs" studentus.
Uz sarakstu
