Rēzeknes skolu pārstāvji skeptiski vērtē nepieciešamību pagarināt mācību gadu
Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktors Aivars Vilkaste dalās pārdomās, ka pašreiz izskanējusī iniciatīva vairāk šķietami balstās uz citu valstu praksi, sakot: "Ne viss, kas ir rietumos, ir nepieciešams mums, tāpat arī ne viss ir pieņemams. Neredzu pamatojumu pagarināt mācību gadu tikai tāpēc, ka tā ir citviet".
Viņš norāda, ka pārmaiņas izglītībā ir nepieciešamas, tomēr jau iepriekš ir jābūt skaidram pamatojumam, kāpēc tās nepieciešamas. "Pašreiz izskanējusī ideja drīzāk tracina sabiedrību. Vispirms nepieciešams saprast iemeslus mācību gada pagarināšanai - noskaidrot, kas ir problēma, ko nepieciešams risināt un kā risinājumu panākt, tāpat jāparedz arī ieguvumi. Pašreiz radies priekšstats, ka izskanējušais zināmā mērā ir emocijas – citur mācību gads ir garāks, tāpēc tā ir labāk arī mums".
Līdzīgi arī uzsver Rēzeknes 1.vidusskolas direktors Jānis Poplavskis, sakot, ka pašreiz minētie argumenti nesniedz skaidru izpratni par vajadzību pagarināt mācību gadu. "Šobrīd neredzu šai idejai pamatojumu. Laba prakse būtu, ja minētās iespējamās pārmaiņas būtu balstītas uz pētījumu rezultātiem pēc kuriem arī varētu spriest, kāpēc konkrētās izmaiņas ir nepieciešamas un ko tās dos. Nevar veikt reformas reformu pēc".
Viņš gan uzsver, ka ārvalstīs, kur mācību gads ir garāks, skolēniem ir mazāk stundu ikdienā, kā rezultātā mācību viela vieglāk apgūstama. "Tomēr šajā gadījumā arī var prātot, kā ir labāk - īsākā laikā koncentrētāk un intensīvāk darboties, vai garākā laika posmā ar mazāk intensīvu noslodzi strādāt?", saka Poplavskis, piebilstot, ka jebkurā gadījumā izmaiņām jābūt tādām, lai ieguvēji būtu bērni.
Savukārt Rēzeknes 3.vidusskolas direktore Lidija Ostapceva norāda, ka mācību gada pagarināšanu neatbalsta. "Pirmkārt, nepieciešams ņemt vērā Latvijas klimatiskos apstākļus. Pašlaik jau maijā ir grūti strādāt skolas telpās, tas būtu vēl problemātiskāk jūnijā vai augustā, saka Ostapceva.
Viņa arī min, ka ārzemēs, kur mācību gads ir garāks, arī brīvdienas mācību gada laikā ir garākas. No otras puses viņa prāto, iespējams, nav nepieciešamas garākas brīvdienas mācību gada vidū, jo, lielākoties, labākais laiks, kad bērni var pilnvērtīgi atpūsties, ir vasara.
Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis piedāvā pagarināt jau nākamo mācību gadu, bet no 2013./2014.mācību gada šādas izmaiņas varētu īstenot noteikti, ja iesaistītās puses - vecāki, skolotāji - to atbalstītu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apņēmusies līdz nākamā gada martam izvērtēt skolēna noslodzi mācību gada laikā. Ministrs skaidroja, ka to ir svarīgi noskaidrot, lai lemtu par mācību gada pagarināšanu, jo Latvijā skolēni mācās 169 dienas, kamēr citās valstīs mācību gada ilgums ir no 181 līdz 184 dienām.
IZM līdz šī mēneša vidum ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka mācību gada sākuma un beigu datumu. Ministrs stāstīja, ka tuvākajās dienās juristi noskaidros, vai ir iespējams tagad noteikt tikai mācību gada sākumu un lēmumu par mācību gada beigu noteikšanu pieņemt nākamā gada martā pēc tam, kad būs izvērtēta skolēnu noslodze.
Uz sarakstu
