Tavs mīļotais jau ir tētis - piecu sieviešu pieredzes stāsti

Tu esi satikusi VIŅU! Viņš ir simpātisks, jauks, uzmanīgs, izdomas bagāts, asprātīgs un tā tālāk un tā joprojām, taču visā stāstā ir viens BET – viņš jau ir tētis! Viens vai vairāki, tam vairs nav būtiskas nozīmes, svarīgs ir fakts, ka viņam ir bērni. Un bērni nu reiz ir faktors, kas ietekmē visu un jebko – arī tavas un viņa attiecības. Šoreiz mēs apkopojām 5 sieviešu pieredzes par tēmu – tikšanās ar vīrieti, kurš jau ir kļuvis par tēti! Lasi, vērtē un ieklausies padomos, ja šāda situācija nav sveša arī tev!
 
Pieci padomi, ko vērts ņemt vērā, ja tavs izredzētais jau ir tētis
Tu neveido attiecības ar vienu, bet gan ar diviem (vai vairāk) cilvēkiem! Mija, 32 gadi: "Mana pieredze ar vīrieti, kuram jau ir bērni, ir veiksmīga, taču ceļš uz veiksmīgo rezultātu bija ļoti garš un noteikti ne viegls. Aivi satiku nu jau pirms vairākiem gadiem, iepazīstoties un gūstot savu pirmo iespaidu par viņu, es uzreiz sapratu, ka šis ir tas cilvēks, ar kuru es tiešām vēlos būt kopā. Mūsu attiecību sākums bija bezrūpīgs un skaists, taču tad vienā no randiņiem, viņš man atzinās, jo nespējot šo lietu slēpt – viņš esot tētis! Toreiz jutos kā aplieta ar aukstu ūdeni un pirmajā brīdī neticēju, domāju, ka viņš ko māžojas. Dēlēns viņam bija no pirmajām attiecībām. Puika dzīvoja pie mātes, taču bieži viesojās arī pie tēva, turklāt viesošanās reizes neaprobežojās ar vienu dienu. Tagad esmu priecīga par to, ka nenobijos, bet pieņēmu šo izaicinājumu. Ko tas prasīja no manis? Veidot attiecības ne tikai ar vīrieti, bet arī ar viņa dēlu un, kas ir pats trakākais – arī ar dēla māti! Uz mātes lomu es pretendēt nedomāju, esmu viņa dēlam kā draugs, kā tēta draudzene. Viņa māte, lai gan sākumā viņai nebija viegli, mani ir pieņēmusi un es viņu arī, taču tālāk par sveicienu un pieklājības frāžu pārmīšanu, mēs savās attiecībās domājams netiksim. Tādēļ viss, ko varu ieteikt – izvērtē, vai spēsi veidot attiecības ar vairākiem cilvēkiem, nevis tikai vīrieti vienu!"

Visticamāk, ka šajās attiecībās kāzu zvanus tik drīz nedzirdēsi! Laila, 29 gadi: "Es satiekos ar vīrieti, kuram ir meitiņa no iepriekšējās laulības. Mūsu attiecības ilgs nu jau vairākus gadus un viss ir tiešām jauki, izņemot vienu – viņš nerunā par to, kas varētu (vai nevarētu) sekot tālāk. Respektīvi – par mūsu iespējamo attiecību turpinājumu – kāzām! Man ar viņa meitu, kurai nu jau ir pieci gadiņi, ir labs kontakts. Viņa regulāri viesojas pie mums – tā ir aptuveni nedēļa mēnesī, kad mēs dzīvojam visi kopā. Arī ar meitiņas māti (bijušo sievu) kontakts ir normāls, taču mani nepamet sajūta, ka viņa mani neuztver īsti nopietni, bet gan kā pagaidu sievieti viņas bijušā vīra dzīvē. Un šādi es tieku pozicionēta arī meitiņai – kā tēta draudzene (vienkārši draudzene). Esmu mēģinājusi par to runāt ar savu vīrieti, taču viņš šīs sarunas parasti noraida un izvairās, sakot, ka viņš nav gatavs runāt par tik nopietnām lietām – mums esot jābauda kopā būšana un ne jau kāzas ir tas galvenais. Saprotu, ka viņš ir apdedzinājies, turklāt meitiņa no pirmās laulības neļauj saraut saiknes ar pagātni. Bet ko visā šajā situācijā iesākt man?"

Iepazīstoties ar bērniem - nesteidzies! Ieva, 34 gadi: "No savas pieredzes, galvenais, ko varu ieteikt, ja dzīvē jāsaskaras ar situāciju, ka vīrietim, ko esi noskatījusi, jau ir bērni no citām attiecībām – nesteidzies! Ar to domāju nesteigšanos ar iepazīšanos ar bērniem. Galvenais, ka vīrietis tev šo faktu ir atklājis, pārējais var norisināties pat ļoti pakāpeniski. Mums ar tagadējo vīru bija tā, ka sākumā vispār ar viņa dēlu no iepriekšējām attiecībām netikos – kad viņš brauca ciemos, es nebiju klāt. Tad mūsu iepazīšanos sākām ļoti lēnām – sākumā vienkārši satikāmies ārpus mājas, gājām kopā izklaidēties uz kino utt. Tas tādēļ, lai dēliņš pierastu, nevis nobītos no tā, ka tēta mājās ir kaut kāda jauna tante! Un tas garais ceļš līdz tam, ka puika jau saprata, ka es tagad dzīvoju tēta mājās, bija tiešām ilgs. Taču pateicoties tam, ka viss norisinājās tik pakāpeniski, puika ir pie manis pieradis, mēs esam atraduši kopīgu valodu, viens no otra nebaidāmies un varētu pat teikt – esam kļuvuši par draugiem! Mani viņš sauc vārdā, un, ja par mani jāstāsta kādam citam, tad esmu tēta Ieva!"

Tu neesi viņa bērnu mamma – netēlo to! Lāsma, 33 gadi: "Mana pieredze ir visai bēdīga – ar vīrieti, uz kuru liku lielas un skaistas cerības, viss tā arī pajuka. Iemesli tam bija vairāki, taču viens no tiem – viņa iepriekšējās attiecības un bērniņš no tām. Viņam bija meitiņa, tajā laikā jau 4 gadus veca. Tad, kad viņš man šo savu dzīves aspektu atklāja, es sākumā pat nedomāju, ka tas varētu būt tik grūti. Taču izrādījās, ka var gan. Meitiņa pie tēta brauca ciemos ļoti regulāri – pusi mēneša pavadīja pie mammas un otru pusi pie tēta. Bērna māte dzīvoja tajā pašā pilsētā, kur mēs. Skaidrs, ka pusi mēneša esot kopā ar kādiem cilvēkiem, tu pie tiem pierodi un dibini kontaktu. Ar meitēnu man kontakts bija ļoti labs un ar katru brīdi tas palika arvien labāks. Vīrietis par to, protams, bija priecīgs. Tā tas turpinājās, un šķita, ka viss ir ļoti jauki, līdz brīdim, kad vienā jaukā dienā mazā man tā arī pajautāja – vai varot mani saukt par otro mammu? Es nezināju, ko atbildēt. Biju pārsteigta. Mazā, protams, darīja pa savam un mani sāka saukt par mammu – otro mammu. Jukas sākās tad, kad par to uzzināja īstā māte – viņai šāds pavērsiens, protams, nešķita pieņemams... Viņa sāka vest meitu retāk ciemos, līdz uzstādīja savam bijušajam ultimātu – vai nu es, vai meita! Vienu vārdu sakot – kad meita ir pie viņa, lai manis tur nebūtu. Tālākais stāsts ir garš, taču bez laimīgām beigām – es nevarēju konkurēt ar viņa miesīgu bērnu, un vai man maz ir tādas tiesības?"

Saproti pati sevi – vai esi tam gatava? Iluta, 30 gadi: "Sākot tikties ar viņu, es nezināju, ka viņam jau ir atvase. To viņš man atklāja tikai tad, kad mūsu attiecības iegriezās tajā gultnē, kas stūrē uz dzīvošanu kopā. Es biju pārsteigta, taču toreiz nenobijos. Abi esam taču pieauguši cilvēki, un vai tad nu šāds pavērsiens būtu tas trakākais? Dēls no iepriekšējām attiecībām bija jau 5 gadus vecs. Viņš pie mums viesojās regulāri. Mēs meklējām kontaktu un es centos nodibināt tādu foršu saikni. Viss jau arī būtu izdevies, taču arvien ilgāk dzīvojot kopā, es sapratu, ka nespēšu pieņemt šo puiku kā savējo. Protams, viņam ir māte, taču, ja es būtu vēlējusies palikt kopā ar vīrieti, man bērns jāpieņem kā būtiska viņa dzīves sastāvdaļa, turklāt, kas ir trakākais – bijusī sieviete jau arī nāk komplektā! Jo kurš gan cits bērnu atved un aizved, ja ne viņa? Kurš rīko dzimšanas dienas svinības, ja ne viņa? Laiks gāja un es sapratu, ka tas nav priekš manis! Es to vienkārši nevaru! Un vienā dienā es atskārtu – un, kas notiktu, ja es paliktu stāvoklī? Ja mums ar šo vīrieti piedzimtu KOPĪGS bērns? Es domāju, ka tas nebūtu beidzies labi... Un es biju tā, kas pārtrauca attiecības, kurās šo dažādo un neietekmējamo apstākļu dēļ sevi neredzēju."

Raksts tapis sadarbībā ar "Espati.lv".
 

Uz sarakstu