Tukuma slimnīcas vadītājai neesot juridiska pamata atlaist kriminālprocesos iesaistīto ginekoloģi
"Kā slimnīcas vadītāja neesmu saņēmusi no Veselības inspekcijas (VI) vai prokuratūras nekādus dokumentus, tāpēc man nav pamata kaut kādā veidā sodīt ārsti. Pēc negadījuma pagājušajā gadā, kad pēc dzemdībām nomira māmiņa, ārste pati uzrakstīja atlūgumu un vairs nestrādā par nodaļas vadītāju, taču turpina strādāt par ārstu. Un viņa ir laba ārste," aģentūrai LETA pauda Rabkeviča, piebilstot, ka par kriminālprocesu sākšanu uzzinājusi no masu medijiem šodien.
Viņa arī neizprot, kāpēc notiek vēršanās pret Tukuma slimnīcu, jo pērn visā Latvijā esot bijušas 12 dzemdības ar traģiskām sekām. "Rodas sajūta, ka kāds grib taisīt paraugprāvu, lai gan jāvērtē sistēma kopumā. 12 gadījumi gada laikā ir ļoti daudz," saka Rabkeviča.
Prokuratūra vēl neesot pieprasījusi arī slimnīcas dokumentāciju saistībā ar gadījumiem, par kuriem ierosināti kriminālprocesi.
Slimnīcas vadītāja atklāj, ka negadījumi slimnīcā ir izanalizēti, notiek arī personāla papildu apmācības, piemēram, nesen noslēgušās mācības par jaundzimušo reanimēšanu.
"Izmeklēšana un sodīšana ir attiecīgo instanču kompetence," piebilst Rabkeviča.
Jau ziņots, ka abi ar Tukuma slimnīcu saistītie kriminālprocesi par iespējamu ārstniecības personas pienākumu nepietiekamu pildīšanu sākti par jaunas māmiņas nāvi slimnīcā, kā arī par kāda bērna nāvi dzemdībās, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja VI vadītāja Aija Mežsarga.
Viņa apstiprināja, ka abi kriminālprocesi sākti pret vienu Tukuma slimnīcas ārsti, proti, ginekoloģi, kurai jau pērn saistībā ar kādas jaunas sievietes nāvi dzemdībās tika piemērota administratīvā atbildība. Līdz ar to viens kriminālprocess saistīts ar jaunās māmiņas nāvi, bet otrs - ar kāda bērna nāvi dzemdību laikā 2014.gadā.
LETA jau rakstīja, ka Tukuma rajona prokuratūras virsprokurors pieņēmis lēmumu sākt kriminālprocesus par iespējamu ārstniecības personas pienākumu nepietiekamu pildīšanu, aģentūru LETA iepriekš informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Una Rēķe.
Saskaņā ar lēmumu par kriminālprocesa sākšanu abos gadījumos prokuratūra ir saņēmusi VI ziņas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu.
Abu kriminālprocesu materiāli nosūtīti Valsts policijai pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai.
LETA jau ziņoja, ka saistībā ar kādas jaunās māmiņas nāvi Tukuma slimnīcā pagājušajā gadā ārstniecības personai tika piemērota administratīvā atbildība. Taču "TV3 Ziņas" informēja, ka tagad lēmums par administratīvo sodu ir atcelts, bet lietas materiāli nosūtīti prokuratūrai.
VI arī nosūtījusi vēstuli Latvijas Ārstu biedrībai, lūdzot izvērtēt, vai mediķei nebūtu jāanulē sertifikāts.
Kā ziņots, VI veica ekspertīzi par gadījumu, kad Tukuma slimnīcā pagājušā gada septembrī pēc dzemdībām nomira sieviete. Ekspertīzē VI konstatēja, ka ir pieļauti pārkāpumi dzemdību palīdzības nodrošināšanā. VI secināja, ka šie pārkāpumi pielīdzināmi veselības aprūpes pārkāpumiem, un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu atbildīgā ārstniecības persona tika sodīta. Soda apmēru inspekcija neizpauda. Savukārt Tukuma slimnīcai tika uzdots ieviest darba organizācijas korekcijas.
Tomēr mirušās sievietes ģimenes advokāts Ronalds Rožkalns aģentūrai LETA jau toreiz pauda apņēmību apstrīdēt lēmumu par administratīvās atbildības piemērošanu ārstniecības personai, aicinot VI no jauna izvērtēt savu atzinumu un sniegt zinātniski pamatotas atbildes saistībā ar notikušo.
Rožkalns aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka administratīvais sods nav samērojams ar jaunas sievietes bojāeju un to kaitējumu, kas nodarīts ģimenei, atstājot bez mātes divus nepilngadīgus bērnus. Turklāt, iepazīstot lietas materiālus, advokāts bija konstatējis, ka VI ir atstājusi bez ievērības vairākus būtiskus trūkumus, kā arī to, ka ārste, kurai piemērota administratīvā atbildība, rīkojusies gausi.
"Lietas materiāli liecina, ka nav skaidrs, vai ārste vispār ir veikusi savus pienākumus, piemēram, nosūtot tikko dzemdējušo sievieti uz analīzēm," tolaik sacīja Rožkalns.
Uz sarakstu
