Turpmākajos gados plāno veikt papildu reformas augstākajā izglītībā un zinātnē
Nākamajos trīs gados ar 35 pasākumiem plānots uzlabot situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē.
To paredz šodien valdībā prezentētais "Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.- 2012.gadam", kuru izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar partneriem.Tā mērķis ir augstākajā izglītībā un zinātnē sekmēt pārmaiņas un attīstību, stiprināt sasaisti ar tautsaimniecību, veicināt kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanos, kā arī valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu.
Pasākumu plāns kā politikas plānošanas dokuments ir sākuma posms ceļā uz ilgtermiņa strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē nolūkā noteikt un īstenot pasākumus, lai radītu atbilstošu vidi turpmāko pārmaiņu veiksmīgai norisei.
Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai" noteikto valdības rīcībpolitika attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē paredz finansējuma pakāpenisku palielināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei, sākot no 2013.gada, līdz 2015.gadam sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai attiecīgi 1,2% un kopējo finansējumu zinātnei 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2011. un 2012.gada valsts budžetā finansējumu piešķirt ne mazāku kā 2010.gada budžetā, vienlaikus pilnveidojot finansēšanas modeli, lielāku uzsvaru liekot uz darbības rezultativitāti.
Tāpat plānots nodrošināt augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūru, izmantojot galvenokārt struktūrfondu resursus, kā arī izvērtēt studiju programmas, kas ir pirmais solis uz augstākās izglītības institūciju sistēmas izvērtēšanu un valsts dibināto augstskolu un valsts zinātnisko institūciju sistēmu pakāpenisku konsolidāciju ilgtermiņa periodā, vienlaikus ņemot vērā valsts policentriskās attīstības vajadzības, atbalstot institūciju ciešāku sadarbību un apvienošanos uz brīvprātības pamata, kā arī nodrošinot reģionu un nozaru augstskolu saglabāšanos.
Pamatojoties uz informatīvo ziņojumu, pasākumu plānā galvenais akcents ir likts uz rezultātu pārvaldības modeli, kas paredz to, ka valsts nenosaka institucionālās sistēmas reformas, taču atbalsta institucionālās sistēmas reformas, ja notiek apvienošanās uz brīvprātības principa pamata, kā arī, izvirzot paaugstinātas kvalitātes prasības un nodrošinot orientācijas uz rezultātiem pieeju finansēšanā, virza uz resursu konsolidāciju.
Modelis paredz, ka IZM izvērtē vienādu vai līdzīgu studiju programmu realizēšanas lietderību viena reģiona ietvaros dažādās augstskolās un veicina starpinstitūciju kopējas aktivitātes, tādējādi konsolidējot esošos resursus studiju programmu līmenī.
Pasākumu plānā paredzēti konkrēti pasākumi četros galvenajos rīcības virzienos: studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana, augstākās izglītības un zinātnes institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizācija un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana, augstākās izglītības internacionalizācija un eksportspējas paaugstināšana, kā arī augstākās izglītības un zinātnes sektora integrācija ar tautsaimniecību un sabiedrības attīstību.
Paredzēts pilnveidot augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas sistēmu, radīt nosacījumus efektīvākai augstākās izglītības iestāžu materiālo, finanšu un personāla resursu izmantošanai, sagatavot jaunus, kā arī veikt grozījumus esošajos normatīvajos aktos.
Lai sasniegtu iecerētos mērķus, turpmākajos gados plānots definēt noteiktus studiju rezultātus zināšanu un prasmju un iemaņu izteiksmē katrai studiju programmai un studiju kursam atbilstoši vienotai kvalifikāciju ietvarstruktūrai, izstrādāt studiju programmu grupēšanas, kā arī studiju programmu kvalitātes, resursu pietiekamības un ilgtspējas vērtēšanas metodiku, kā arī sākt studiju programmu kvalitātes, resursu pietiekamības un ilgtspējas starptautisku izvērtēšanu, izmantojot atbilstoši izstrādātu metodiku.
Tāpat paredzēts pilnveidot ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, sagatavojot pāreju no programmu akreditācijas uz studiju virzienu akreditāciju, vienlaicīgi samazinot birokrātiskās procedūras akreditācijas procesā.
Plānots paaugstināt kvalitātes prasības studiju programmu izstrādē un īstenošanā, nosakot minimālo kontaktstundu skaitu un izvirzot stingrākas prasības studentu patstāvīgā darba organizēšanā, lai nodrošinātu pilna laika studijās tādu studiju intensitāti, kas atbilst 40 darba stundām nedēļā, nosakot vienotus principus prasībām valsts noslēguma pārbaudījumiem profesionālajās augstākās izglītības programmās, kā arī mazinot plaģiātisma izplatību un ieviešot tiesiski pamatotus kvalitātes kritērijus akadēmiskā personāla karjeras izaugsmei.
IZM plānos ir arī izstrādāt jaunas inovatīvas un starpdisciplināras studiju programmas, pilnveidot akadēmiskā personāla kompetenci, ieviešot stažēšanos nozares uzņēmumos, kā ārvalstu augstskolās un zinātniskajos institūtos, turpināt jaunu zinātņu doktoru sagatavošanu, kā arī pastiprināt atbildību par doktora grāda iegūšanu, ja studijām doktorantūrā izmantoti valsts budžeta līdzekļi.
{baneris}
Plānā paredzēti arī citi pasākumi, kas vērsti uz starpaugstskolu un starptautisko sadarbību, darbaspēka piesaistīšanu un citām jomām. Pasākumu īstenošanai nepieciešamo pasākumu finansēšana ir paredzēta atbildīgo institūciju valsts budžeta finansējuma ietvaros, piesaistot arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.
Pasākumu plāna projekta sagatavošanas un apspriešanas procesā aktīvi iesaistījās augstskolas, kā arī sadarbības partneri, kas snieguši savus atzinumus un saskaņojuši plāna projektu, piemēram, Augstākās izglītības padome, Latvijas Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Nacionālā Trīspusējās sadarbības padome.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edgars Bērziņš uzsver, ka LSA konceptuāli atbalsta plānu, taču viņš uzskata, ka pirms plāna apstiprināšanas tajā jāiekļauj precīzs darbību apraksts, kā tiks īstenoti plānā ietvertie uzstādījumi.
Bērziņš uzsver, ka pasākumu plāns par reformām augstākajā izglītībā parāda valsts interesi izglītības politikas plānošanā, taču tas bija jāizstrādā un jāpieņem jau daudz agrāk. Ja tas tiktu izdarīts laicīgi, jau šodien būtu iespējams veiksmīgi realizēt tik nozīmīgo finansējuma modeļa maiņu, noteikt studiju rezultātus, kā arī definēt augstākās izglītības eksporta ietvaru un sākt darbu pie studiju programmu izvērtēšanas, norāda LSA prezidents.
Uz sarakstu
