Vai struktūrfondi atbalsta arī mazos uzņēmumus?
Neapšaubāmi uzņēmuma finanšu situācija var ietekmēt tā izredzes piesaistīt investīcijas. Taču tas nebūt nenozīmē, ka uz finanšu atbalstu var cerēt tikai attīstītas kompānijas - Eiropas finansējums ir pieejams arī iesācējiem uzņēmējdarbības pasaulē. Izšķiroša nozīme atbalsta saņemšanai ir nevis uzņēmuma pieredzei, darbinieku skaitam un kapitāla apjomam, bet gan inovatīvai un ES fondu prasībām atbilstošai biznesa idejai. Uzziniet šajā rakstā, vai struktūrfondi var būt noderīgi arī nelieliem uzņēmumiem!
Kādas finanšu atbalsta iespējas ir pieejamas mūsdienu uzņēmumam?
Reti kuram uzņēmējam ir pietiekami lieli resursi uzņēmuma attīstīšanai, tāpēc investīciju piesaistīšana ir ierasta prakse. Izplatītākie finanšu atbalsta avoti ir:
• kredītiestādes, kas piešķir aizdevumus biznesam;
• privātie investori jeb biznesa eņģeļi;
• riska kapitāls.
Šo avotu darbības principi ir intuitīvi saprotami – trešā puse piešķir uzņēmumam noteiktu summu apmaiņā pret procentiem vai daļu no peļņas. Taču Latvijai, kā ES dalībvalstij, pieejams vēl viens finanšu atbalsta avots – Eiropas Savienības struktūrfondi. Atšķirībā no kredītiem un investīcijām, ES fondu līdzekļus piešķir kā dotācijas nevis vispārīgai biznesa attīstībai, bet konkrētu projektu īstenošanai.
Galvenie nosacījumi fondu atbalsta saņemšanai:
• pieteikšanās mērķis ir nevis peļņas gūšana, bet finansiāls atbalsts projekta īstenošanai;
• gatavība ieguldīt projektā ne tikai ES fondu, bet arī savus vai citu investoru līdzekļus.
Vai vēlaties uzzināt, vai arī Jūsu uzņēmumam ir izredzes saņemt ES atbalstu? Tad turpiniet lasīt tālāk!
Reti kuram uzņēmējam ir pietiekami lieli resursi uzņēmuma attīstīšanai, tāpēc investīciju piesaistīšana ir ierasta prakse. Izplatītākie finanšu atbalsta avoti ir:
• kredītiestādes, kas piešķir aizdevumus biznesam;
• privātie investori jeb biznesa eņģeļi;
• riska kapitāls.
Šo avotu darbības principi ir intuitīvi saprotami – trešā puse piešķir uzņēmumam noteiktu summu apmaiņā pret procentiem vai daļu no peļņas. Taču Latvijai, kā ES dalībvalstij, pieejams vēl viens finanšu atbalsta avots – Eiropas Savienības struktūrfondi. Atšķirībā no kredītiem un investīcijām, ES fondu līdzekļus piešķir kā dotācijas nevis vispārīgai biznesa attīstībai, bet konkrētu projektu īstenošanai.
Galvenie nosacījumi fondu atbalsta saņemšanai:
• pieteikšanās mērķis ir nevis peļņas gūšana, bet finansiāls atbalsts projekta īstenošanai;
• gatavība ieguldīt projektā ne tikai ES fondu, bet arī savus vai citu investoru līdzekļus.
Vai vēlaties uzzināt, vai arī Jūsu uzņēmumam ir izredzes saņemt ES atbalstu? Tad turpiniet lasīt tālāk!
Izvērtējiet sava projekta perspektīvas!
ES fondi ir pieejami ne tikai lieliem nozares līderiem, bet arī mikrouzņēmumiem, un mazajiem uzņēmumiem. Darbinieku skaitam, tāpat kā pamatkapitāla lielumam, nav izšķirošas nozīmes projekta pieteikuma izskatīšanā, jo arī neliels uzņēmums ir spējīgs piedāvāt inovatīvu biznesa risinājumu.
Labas izredzes saņemt vajadzīgo finansējumu ir uzņēmumiem, kas:
• attīsta ražošanu vai pakalpojumu sfēru;
• pāriet uz "zaļās" enerģijas izmantošanu;
• izstrādā un izmanto jaunas tehnoloģijas;
• rada jaunas darbavietas;
• uzlabo infrastruktūru;
• veicina reģiona un valsts konkurētspēju;
• iegulda pētniecībā un zinātnē;
• saglabā un aizsargā apkārtējo vidi.
Izskatot projekta pieteikumu, ES fondu administrējošās iestādes izvērtē, vai uzņēmums būs spējīgs sasniegt ieplānotās ieceres, tāpēc svarīgs kritērijs ES finansējuma saņemšanai ir pozitīvs uzņēmuma finanšu stāvoklis uz projekta izstrādes un iesniegšanas brīdi. Maksātnespēja, pārāk liels zaudējumu apjoms, neatmaksāts glābšanas atbalsts ir galvenie faktori, kas liedz uzņēmumam pieeju struktūrfondu finanšu atbalstam.
Daudzi nelieli Latvijas uzņēmumi jau ir izmantojuši ES fondu atbalstu un sasnieguši ievērojamus rezultātus. Skaļākie veiksmes stāsti ir meklējami start up jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumu nozarē, taču labas perspektīvas ir arī uzņēmumiem, kas attīsta reģionu ekonomiku un veicina iedzīvotāju iekļaušanos darba tirgū. Radoša, ekoloģiska un inovatīva pieeja mūsdienu dzīves izaicinājumiem – tā jau ir puse no veiksmīgas ES struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanas.
ES struktūrfondi 2018. gadā: sasniegumi un izmaiņas
Ja vēlaties pieteikt projektu ES fondā, pievērsiet uzmanību projekta atbilstībai fondu prasībām. Informāciju par aktuāliem projektiem, to nosacījumiem un termiņiem atradīsiet Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) mājaslapā.
Jāatzīmē, ka 2018. gadā viena no ES fondu prioritātēm ir disciplīnas stiprināšana. Finansējuma saņēmējiem būs jāpievērš lielāka uzmanība projekta izpildes termiņiem un kopējai darbu kvalitātei. Papildus standarta ES fondu prasībām tiek ieviesti šādi noteikumi:
• projekta termiņa pagarināšana nedrīkst būt garāka par 6 mēnešiem;
• kalendārā gada laikā uzņēmumam jāapgūst vismaz 75% no plānotās gada subsīdiju summas.
Stingrāka projektu uzraudzība nodrošinās efektīvāku līdzekļu ieguldīšanu, un no disciplīnas stiprināšanas iegūs gan projektu izstrādātāji, gan finansētāji. ES fondu budžets tiek finansēts no dalībvalstu nodokļu maksātāju iemaksām, tāpēc stingrākas prasības projektiem garantēs, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota lietderīgi.
ES struktūrfondi ir nodrošinājuši ievērojamu finanšu atbalstu Latvijas ekonomikas attīstībai. Kā apliecina CFLA dati, uz 2018. gada 8. martu ir noslēgti projektu līgumi par 2,6 miljardiem eiro, kas nozīmē, ka Latvija ir veiksmīgi apguvusi 59% no pieejamā ES fondu atbalsta. Atlikusī summa 1,8 miljardu eiro apmērā ir pieejama izmantošanai līdz 2020. gadam, kad beigs savu darbību Eiropa – 2020 rīcības plāns.
Vai tas nozīmē, ka pēc 2020. gada Eiropas finanšu atbalsts vairs nebūs izmantojams? Ne gluži, taču nākotnē Latvijas uzņēmējiem un publiskajām iestādēm jārēķinās ar to, ka finansējums var samazināties. Kādas ir Latvijas perspektīvas turpināt izmantot ES fondu atbalstu pēc 2020. gada, uzzināsiet raksta turpinājumā!
Eiropas projekti pēc 2020. gada: ko sola nākotne?
Eiropas struktūrfondu līdzekļi ir daļa no Eiropas Savienības daudzgadu budžeta. Pašlaik spēkā ir budžets 2014. - 2020. laika periodam, bet jau tagad notiek aktīvas pārrunas par budžeta pieņemšanu nākamajam posmam – no 2020. līdz 2027. gadam.
Eiropas Savienības struktūrfondi netika radīti ekskluzīvi Eiropa – 2020 stratēģijas īstenošanai, un savu darbību tie turpinās arī pēc 2020. gada. Taču, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, finanšu atbalsta apjoms var samazināties. Tam ir vairāki iemesli:
• pārmaiņas ES dalībvalstu sastāvā;
• tendences padarīt ES budžetu elastīgāku un vairāk piemērotu neieplānotiem izaicinājumiem;
• uzskats, ka ar ES budžeta līdzekļiem pirmām kārtam jāatbalsta kopējie ES pasākumi, nevis atsevišķu valstu projekti.
Pašlaik ne Finanšu ministrija, ne CFLA pārstāvji vēl nevar sniegt konkrētu informāciju par to, kāds līdzekļu apjoms būs pieejams Latvijai pēc 2020. gada. Taču, spriežot pēc oficiālās informācijas, var runāt par atbalsta samazinājumu no 15% līdz 30%. Tas gan nenozīmē, ka 2020. gada 1. janvārī pieejamo līdzekļu apjoms samazināsies radikāli. Izmaiņas kļūst jūtamas tikai pēc 2025. gada, tāpēc pāreja uz zemāku finansējuma apjomu norisināsies pakāpeniski.
Finansējuma apjoma samazināšanās nenozīmē, ka turpmāk ES dalībvalstīs varēs finansēt projektus tikai no nacionālajiem budžetiem. Eiropas Savienības reģionu kohēzija ir apliecinājusi sevi kā efektīvu instrumentu cīņā ar reģionu nevienlīdzību un iedzīvotāju labklājības veicināšanu, tāpēc izredzes, ka arī pēc 2020. gada Kohēzijas fonds turpinās atbalstīt dažādus nacionālos projektus, ir samērā lielas. Tāpat var cerēt uz atbalsta turpinājumu lauksaimniecības sfērā, kas Latvijai ir prioritāra.
Savukārt līdz 2020. gadam finanšu atbalstu nodrošina visi pieci Eiropas struktūrfondi:
• Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);
• Eiropas Sociālais fonds (ESF);
• Kohēzijas fonds (KF);
• Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);
• Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).
Ja Jums ir biznesa idejas, kā veicināt reģiona izaugsmi, nacionālo ekonomiku, valsts infrastruktūru un iedzīvotāju sociālo iekļaušanos, ES fondi var palīdzēt iecerei pārtapt par realitāti. Uzņēmuma lielums nav šķērslis finansējuma saņemšanai, daudz svarīgāk ir sagatavot veiksmīgu, konkurētspējīgu un kvalitatīvu projekta pieteikumu. Šajā uzdevumā Jums var palīdzēt EDO Consult – biznesa konsultāciju uzņēmums, kas labi orientējas ES fondu prasību labirintā.
Eiropas struktūrfondu līdzekļi ir daļa no Eiropas Savienības daudzgadu budžeta. Pašlaik spēkā ir budžets 2014. - 2020. laika periodam, bet jau tagad notiek aktīvas pārrunas par budžeta pieņemšanu nākamajam posmam – no 2020. līdz 2027. gadam.
Eiropas Savienības struktūrfondi netika radīti ekskluzīvi Eiropa – 2020 stratēģijas īstenošanai, un savu darbību tie turpinās arī pēc 2020. gada. Taču, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, finanšu atbalsta apjoms var samazināties. Tam ir vairāki iemesli:
• pārmaiņas ES dalībvalstu sastāvā;
• tendences padarīt ES budžetu elastīgāku un vairāk piemērotu neieplānotiem izaicinājumiem;
• uzskats, ka ar ES budžeta līdzekļiem pirmām kārtam jāatbalsta kopējie ES pasākumi, nevis atsevišķu valstu projekti.
Pašlaik ne Finanšu ministrija, ne CFLA pārstāvji vēl nevar sniegt konkrētu informāciju par to, kāds līdzekļu apjoms būs pieejams Latvijai pēc 2020. gada. Taču, spriežot pēc oficiālās informācijas, var runāt par atbalsta samazinājumu no 15% līdz 30%. Tas gan nenozīmē, ka 2020. gada 1. janvārī pieejamo līdzekļu apjoms samazināsies radikāli. Izmaiņas kļūst jūtamas tikai pēc 2025. gada, tāpēc pāreja uz zemāku finansējuma apjomu norisināsies pakāpeniski.
Finansējuma apjoma samazināšanās nenozīmē, ka turpmāk ES dalībvalstīs varēs finansēt projektus tikai no nacionālajiem budžetiem. Eiropas Savienības reģionu kohēzija ir apliecinājusi sevi kā efektīvu instrumentu cīņā ar reģionu nevienlīdzību un iedzīvotāju labklājības veicināšanu, tāpēc izredzes, ka arī pēc 2020. gada Kohēzijas fonds turpinās atbalstīt dažādus nacionālos projektus, ir samērā lielas. Tāpat var cerēt uz atbalsta turpinājumu lauksaimniecības sfērā, kas Latvijai ir prioritāra.
Savukārt līdz 2020. gadam finanšu atbalstu nodrošina visi pieci Eiropas struktūrfondi:
• Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);
• Eiropas Sociālais fonds (ESF);
• Kohēzijas fonds (KF);
• Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);
• Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).
Ja Jums ir biznesa idejas, kā veicināt reģiona izaugsmi, nacionālo ekonomiku, valsts infrastruktūru un iedzīvotāju sociālo iekļaušanos, ES fondi var palīdzēt iecerei pārtapt par realitāti. Uzņēmuma lielums nav šķērslis finansējuma saņemšanai, daudz svarīgāk ir sagatavot veiksmīgu, konkurētspējīgu un kvalitatīvu projekta pieteikumu. Šajā uzdevumā Jums var palīdzēt EDO Consult – biznesa konsultāciju uzņēmums, kas labi orientējas ES fondu prasību labirintā.
Biznesa ieceres piepildās ar EDO Consult
Eiropas projekta izstrāde ir pilna laika darbs, tāpēc vērts uzticēt šo uzdevumu cilvēkiem, kuri ik dienu strādā ar ES fondiem, labi pārzina to noteikumus un zina, kam pievērst uzmanību projekta izstrādes laikā. Konsultāciju uzņēmums EDO Consult nodrošina pilnvērtīgu atbalstu visos darba posmos, ieskaitot:
• sākotnējo konsultāciju par ES fondiem un to izmantošanas iespējām;
• projekta izskatīšanu un uzlabošanu;
• projekta iesniegšanu;
• projekta administrēšanu un komunikāciju ar fonda pārstāvjiem.
Pirmā konsultācija ar EDO Consult ekspertiem ir bez maksas – izmantojiet savu iespēju saņemt profesionālu projekta vērtējumu! Visa informācija par EDO Consult pieejama uzņēmuma mājaslapā. Ienāciet un uzziniet, kā ES struktūrfondi var palīdzēt Jums sasniegt vairāk!