Zinātniskās bibliotēkas galerijā atklās Baņutas Ancānes Šekspīra sonetu ilustrāciju izstādi
Baņuta Ancāne ir viena no savas paaudzes spožākajām grafiķēm, kura ienāca mūsu mākslā 20.gadsimta 60.gadu vidū un 70.gadu sākumā. Toreiz jaunie mākslinieki, starp kuriem ir tik spoži vārdi kā Māra Rikmane, Aleksandrs Dembo, Malda Muižule un mūsu pašu Lolita Zikmane, nāca skatītāju priekšā ar jaunu skatījumu uz pasauli un lietām, ar savu vērtību sistēmu un savu pasaules mērījumu. Šie mākslinieki pagrieza muguru agrāko paaudžu bieži vien pavulgārajam reālismam.
Viņus neinteresēja īstenība, kurā zīmogu uzspieda padomju okupācijas režīma ideoloģija. Viņi vēlējās izteikt savu skatījumu par pasauli. Tieši to atklāti nevarēja, tādēļ sākās jaunas tēlainās sistēmas meklējumi, kuru vēlāk nodēvēja par asociatīvo tēlainību. Personīgā attieksme, izteikts individuālais rokraksts, jauns mūžīgo tēmu interpretējums, garīgo dimensiju uzsvērums mākslas darbos ir izteikts arī mūsu pilsētas viešņai Baņutai Ancānei, informē Dagnija Avota, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas pārstāve.
Māksliniece savulaik daudz strādāja krāsu litogrāfijā (arī ofortā), veidodama kā žanra darbus, tā klusās dabas. Īpaši ievērojami kļuva viņas portreti, kuros viņa prata atklāt ļoti dziļas savu modeļu garīgās pasaules aprises. Viņas darbiem piemīt iekšēji nemierīgs, dramatisks noskaņojums.
Kopš 90.gadiem Baņuta Ancāne vairs neveido stājdarbus grafikas tehnikās, toties ļoti meistarīgi strādā pasteļzīmējumā, pievērsdamās galvenokārt portretam, arī reliģiskām tēmām.
Visu radošo mūžu māksliniece atdevusi arī grāmatu grafikai. Te jāatceras viņas poētiskās ilustrācijas arābu dzejnieka Saadi "Rožudārzam", J.V. Gētes "Dzejām", Annas Sakses "Zāļu stiebram", I. Turgeņeva "Dzejai prozā", informē Dagnija Avota, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas pārstāve.
Ilustrācijas Šekspīra (1564 – 1616) sonetiem veidotas jauktā tehnikā – akvarelis, akvareļa krītiņi, tuša, zīmulis. Nelielie sadzīviskie skati mēģina uzburt renesanses laika atmosfēru Anglijā: cilvēki dzied, satiekas, atklāj mīlestību, laiž pasaulē bērnu, mirst. Liekas, ka tie ir kā trausli atspulgi no bijušās garīgi piesātinātās pasaules, līdz ko tiem pieskarsies – sabirs tūkstoš lauskās.
Baņuta Ancāne dzimusi 1942.gada 8.novembrī Kārsavā. 1967.gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu ar diplomdarbu "Aktieru portreti (L.Šmits, K. Sebris, R. Garne, A. Liedskalniņa)" (vadītājs A. Apinis). Izstādēs piedalās kopš 1966.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1968.gada. Apbalvota ar diplomiem 4.Vissavienības estampu izstādē (1974) 4. un 5. Tallinas grafikas triennālē (1977, 1980), 2. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1987). Saņēmusi Mākslinieku savienības diplomu un medaļu par 1988.gada labāko jaunrades sniegumu (1989).
Uz sarakstu
