Krūmiņš: ViA jau ir specializējusies reģiona attīstības veicināšanā
Aģentūrai LETA viņš norādīja, ka viens no piemēriem, kā augstskola realizē šo specializāciju, ir šonedēļ parakstītais sadarbības līgums ar vienu no ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Tāpat augstskola sākusi diskusiju ar reģiona pašvaldībām, lai saprastu viņu vajadzības un rastu risinājumus turpmākai sadarbībai starp augstskolu un tām. Krūmiņš arī norādīja, ka lielākā daļā augstskolas absolventu paliek Vidzemē un vairums no tiem savas gaitas sāk privātajā sektorā.
"Manuprāt, mēs esam veiksmīgi atraduši savu nišu, nosakot divas horizontālās prioritātes - IT un uzņēmējdarbību, jo šāda profila speciālisti ir vajadzīgi visām nozarēm," norāda rektors, piebilstot, ka paralēli augstskola nodrošina arī reģiona attīstības plānos esošas vajadzības, "rūpējamies arī par tūristiem un radošajām industrijām, piedāvājam programmas koledžas līmenī, lai apmierinātu vietējo uzņēmēju pieprasījumu, - sagatavojam mehatronikas un koka ēku celtniecības profesionāļus".
"Par specializāciju ir jādomā pasaules zinātnes līmenī. Skaidrs, ka nevaram būt ekselenti visos virzienos, jāattīsta tas, kur mums ir lielāks potenciāls, " ir pārliecināts Krūmiņš. "Un šeit [ViA] ir šobrīd divi virzieni - starpdisciplināra studiju programma Sociotehnisku sistēmu modelēšana, kura attiecināma uz IT, kā arī strauji aug reģionālās ilgtspējas pētniecības kapacitāte sociālajās zinātnēs."
Rektors arī atzīmēja, ka nav pieļaujama kāda veida diskriminācija vien tāpēc, ka ViA neatrodas Rīgā, jo reģionā ir arī augstas klases uzņēmumi un augstskolas līdzdalība to un citu uzņēmumu izaugsmē ir ļoti nepieciešama.
Taujāts par viņa vērtējumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augstskolu attīstības koncepcijas jautājumā kopumā, Krūmiņš norāda, ka "specializācija kā tāda nav slikta lieta, bet problēma ir tā, ka mēs ar to saprotam dažādas lietas. Manuprāt, jau šobrīd augstskolas ir specializējušās un diskusijas šobrīd ir par dažiem studiju virzieniem, kurus augstskolas ir atvērušas, lai varētu nopelnīt papildu naudu." Rektors arī norāda, - ja valsts būtu adekvāti finansējusi augstāko izglītību, tad šī problēma, visticamāk, nebūtu tik aktuāla.
Viņš arī pauž nostāju, ka mākslīga konkurences izslēgšana augstskolu vidū kādā konkrētā nozarē, iespējams, nav labākais risinājums. "Piemērs ir medicīna - neviens taču nenoliedz šī virziena starptautisko ekselenci un konkurenci, bet tāpat nav noslēpums, ka šajā virzienā ir asa konkurence starp Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti, kas šo ekselenci arī nodrošina. Vai līmenis augs, ja mēs aizliegsim LU šajā virzienā attīstieties? Es par to šaubos," vērtē Krūmiņš piebilstot, ka tā vietā būtu jāveicina sadarbība un infrastruktūras kopīga lietošana.
Augstskolām būs jāspecializējas noteiktos virzienos un jānovērš studiju programmu dublēšanās, tādējādi iezīmējot skaidru augstākās izglītības attīstības virzienu. Universitātes un augstskolas definējušas arī tās studiju programmas vai virzienus, kurus tās stiprinās, pārdalot augstskolai paredzētos budžeta līdzekļus saskaņā ar tās stratēģiskajiem uzdevumiem.
LU iecerētais stratēģiskās specializācijas virziens ir sociālās, humanitārās un dabas zinātnes, tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) - inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) - veselības aprūpe, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) - lauksaimniecība, veterinārmedicīna, mežsaimniecība, pārtikas tehnoloģijas. Ministrija iepriekš norādīja, ka šīs ir universitātes ar izteikti atšķirīgu specializāciju noteiktās nozarēs un to galvenais uzdevums ir koncentrēties uz starptautiskās izcilības sasniegšanu savu kompetenču jomās, aģentūru LETA iepriekš informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Savukārt par Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Ventspils Augstskolas, Vidzemes Augstskolas un Rēzeknes Augstskolas primāro un galveno uzdevumu uzskatāma reģionu attīstības veicināšana.
Studiju virzienu ekspansijas mazināšanai, lai precizētu atbildības un kompetenču jomas, lai novērstu programmu dublēšanos, pēc izglītības un zinātnes ministra sarunām ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm organizētā veidā tiks sāktas arī daudzpusējas sarunas par ciešāku sadarbību atsevišķu studiju programmu īstenošanā, kā arī par atsevišķu augstskolu apvienošanos.
Uz sarakstu
