Latgales Kultūrvēstures muzejā būs skatāma Romualda Geikina darbu izstāde
56 mākslas darbi raisa filozofiskas pārdomas un, meklējot tajos apslēptos vēstījumus, neskaitāmas reizes gribas pagriezt savu skatienu atpakaļ.
Izstādes atklāšana 20.janvārī plkst. 15.00.
Izstāde "Skatiens atpakaļ" veidota kā Romualda Geikina daiļrades retrospekcija. Galvenā vieta mākslinieka daiļradē pieder akvareļglezniecībai. Kopš 20.gs. 70.gadu vidus Romualds Geikins ir Latvijas akvareļglezniecības izstāžu un Baltijas akvareļu triennāles pastāvīgs dalībnieks.
Izstādē redzami arī agrīnā posma darbi, kam raksturīgs mazs formāts un kas radīti vecmeistaru izkoptajā, tradicionālajā akvareļtehnikā ar pamatzīmējumu. Pārsvarā tās ir figurālas kompozīcijas ar filozofisku zemtekstu.
Svarīga vieta Romualda Geikina mākslā 20.gs. 70.–80.gados pieder eļļas glezniecībai, ko pakāpeniski nomaina aizraušanās ar akrilu. Krievu ikonas, Van Goga, Marka Šagāla, Pāvela Filonova daiļrade, kā arī Franča Kafkas paradoksālā pasaule kalpo par mašklinieka darbu ideju un tēlu avotu.
20.gs. 80.gadu sākumā mākslinieks plaši izmanto jauktu tehniku, kurā savdabīgi apvienojas akvareļa un zīmuļa izteiksmīgums. Liela formāta figurālajos un arī abstraktajos darbos Romualds Geikins ar tehniskiem līdzekļiem cenšas panākt niansētas krāsu pārejas ar virsmas starojuma efektu. Nereti kompozīcijas ir līdzīgas rēbusam, un, lai tās atšifrētu, nepieciešama erudīcija.
Mākslinieka daiļrades mūžīgās tēmas ir sakarības starp dažādiem laikmetiem, personības un sabiedrības savstarpējā komunikācija, patriarhālā pagātne, civilizācijas augļi. Realizējot savu māksliniecisko programmu, Romualds Geikins pievērsies pasaules kultūras mantojumam, tiecoties sabalansēt formu un saturu.
Romualds Geikins dzimis 1943.gada 10.decembrī Daugavpilī, poļu kalpotāju ģimenē.
1961.gadā pabeidzis Daugavpils 3.vidusskolu, 1963.-1966.gadā mācījies Daugavpils tēlotājas mākslas studijā pie Vasīlija Paršikova, 1966.gadā vienu mēnesi mācījies LMA sagatavošanas kursos pie Mihaila Korņecka.1966.-1973.g. mācījies Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā scenogrāfijas specialitātē.
Strādājis par noformētāju-mākslinieku kinoteātros un mākslas un novadpētniecības muzejā Daugavpilī (1963-1966) un Rīgas Medicīnas institūtā (1973-1982).
1973.gadā uzrakstījis lugu "Baltais un melnais", ko Latvijas Valsts Leļļu teātrī iestudēja Pāvils Šenhofs.
Izstādēs piedalās kopš 1967.gada, Baltijas akvareļu triennāles dalībnieks kopš 1976.g., piedalījies Starptautiskajā akvareļglezniecības izstādē "The Baltic Way" (1987), Latvijas poļu mākslinieku darbu izstādē Rīgā un Varšavā (2002). 1979.g. iestājies Latvijas Mākslinieku savienībā.
Sarīkojis vairākas personālizstādes Latvijā - Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (1972, 1984), Rīgā, Zinību namā (tag. Pareizticīgo Kristus dzimšanas Rīgas katedrāle, 1982), Aizkrauklē (1984), Jūrmalas izstāžu zālē (1987), "Rīgas galerijā" kopā ar Henrihu Vorkalu (1992-1993), Cēsīs, un ārzemēs – Lietuvā (Kauņā), Polijā (Varšavā, Lodzā, Krakovā), Vācijā (Bonnā, Bīlefeldē, Gelzenkirhenē) u.c.
Darbi atrodas Valsts mākslas muzejā Rīgā, Cēsu vēstures un mākslas muzejā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Lielbritānijā, Beļģijā, Vācijā un ASV.
Uz sarakstu
