LLU prorektors: augstākās izglītības līmenis Latvijā nav slikts
"Par to, ka Latvijā augstākās izglītības līmenis nemaz nav slikts liecina kaut vai tas, ka mūsu absolventi atrod darbu ārvalstīs, un ne jau sēnes lasīt vai dārzeņus šķirot, bet gan savā specialitātē", pilsētas informācijas portālam Jelgava24.lv norāda LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs.
Šobrīd zemais izglītības prestižs, pirmkārt, būtu jāceļ tiem, kas to ar pārsteidzīgiem paziņojumiem ir grāvuši. Prorektors uzskata, ka, protams, augstākās izglītības sistēmā ir daudz risināmu problēmu, piemēram, nepietiekamais finansējums, nespēja ātri pārorientēt studiju programmas ārvalstu studentu interesēm, nepietiekama kooperācija starp Latvijas augstskolām un citas lietas, bet tas viss lēnam tiekot risināts.
Mugurēvičs skaidro, ka izglītības kvalitāte ir atkarīga no tā, kā to finansē: "Mums nevar būt Kembridžas līmenis, ja finansējums ir līdzvērtīgs kādai atpalikušai Āfrikas valstij". Tāpēc nevarot gaidīt, ka jauns, perspektīvs zinātņu doktors Latvijā strādās par aptuveni 500 latiem uz "papīra". Ja mērķis ir kvalitatīva augstākā izglītība, šī kvalitāte esot atbilstoši jāfinansē.
Pašlaik LLU studē nedaudz vairāk kā pieci tūkstoši studentu. Lai gan pēdējos gados pilna laika studijās studējošo skaits universitātē nav sarucis, nepilna laika studijās gan, jo tur studijas studentiem nākas finansēt pašiem. "Valsts ekonomiskā situācija un lielais aizbraucēju skaits neveicina studentu skaita pieaugumu", piebilst Mugurēvičs.
Tāpēc pēdējos gados LLU jaunas programmas neveido, jo jaunu programmu radīšana neesot pašmērķis. Kā skaidro Mugurēvičs: "Ir daudzas privātas augstskolas, kas skaistā konfekšu papīrītī ietin programmu, bet tās saturs caurmēra visur ir līdzīgs". Tāpēc LLU cenšas piedāvāt programmas, kuras citur nevar apgūt, piemēram, visu to, kas attiecas uz lauksaimniecību, meža zinātni, veterinārmedicīnu, arī pārtiku. Protams, neizpaliek arī inženierzinātnes.
Uz sarakstu
