Madonā notikusi atkārtota tikšanās par skolu tīkla reorganizāciju
Pirmdien, 8.maijā, Madonas kultūras namā norisinājās kārtējā diskusija par skolu tīkla sakārtošanu Madonā, pilsētas informācijas portāls Madona24.lv uzzināja Madonas novada pašvaldībā.
Tikšanās notika pēc domes priekšsēdētāja Andreja Ceļapītera iniciatīvas, uzaicinot 1.jūnijā rīkotā piketa dalībniekus. Tajā piedalījās Madonas novada pašvaldības pārstāvji, izglītības un kultūras komitejas deputāti, liela daļa 2.vidusskolas kolektīva, daļa Madonas 1.vidusskolas pedagogu, kā arī vairāki skolēnu pārstāvji.
Diskusiju uzsāka priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, vēlreiz atgādinot par zemo skolēnu skaitu. Pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka kopš 1990.gada "dzimstības buma" situācija ir krietni mainījusies, un dzimstība sākusi strauji sarukt. Taču skolu ēkas būvētas uz skolēnu skaitu, kas gandrīz divas reizes pārsniedz tagadējo. "Nemaz nav jāskatās tālā pagātnē - pirms pieciem gadiem Madonas pilsētas 1.vidusskolā bija teju tikpat skolēnu, cik tagad abās pilsētas vidusskolās (1. un 2.vsk) kopā. Līdz ar to ir jādomā par jaunām iespējām, kā racionāli izmantot esošo bāzi un to attīstīt," norādīja A.Ceļapīters.
Diskusija izvērtās emocionālā gaisotnē. Komentējot domes vadītāja sacīto, Madonas 2.vidusskolas skolas padomes pārstāve Iluta Ļaudaka uzdeva jautājumu: "Kāpēc tad vajadzīga tā pirmskolas izglītības iestādes "Saulītes" bērnudārza piebūve, ja jau nav bērnu? Kāpēc vispār vajadzīgi trīs bērnudārzi pilsētā?" Uz šo jautājumu sekoja izglītības nodaļas vadītājas Solvitas Seržānes atbilde, ka visas apkopotās prognozes par klašu piepildījumu nākotnē ir veidotas, ņemot vērā situāciju šodien. "Turklāt mūsdienu tendence ir tāda, ka vecāki bērnus uz pirmsskolas iestādēm sāk vest krietni ātrāk kā kādreiz, kas savukārt veido jaunas grupas bērnudārzos," sacīja izglītības jomas vadītāja.
Madonas 2.vidusskolas kolektīvs pauda uzskatu, ka skolu tīkla reorganizācija tiek plānota, jo Madonas Valsts ģimnāzijai ir vajadzīgas lielākas telpas. Kolektīvs uzskata, ka ieguldījuši daudz darba savu telpu labiekārtošanā un tagad tās vēlas viņiem atņemt. Klātesošie vairākkārt uzsvēra, ka par Eiropas finansējumu varētu uzbūvēt Madonas Valsts ģimnāzijas piebūvi.
Tikšanās vadītājs norādīja, ka skolu reorganizācija skar visas pilsētas skolas, un tā ir vajadzīga, lai racionāli strādātu un izmantotu gaidāmo Eiropas finansējumu, kas tiks piešķirts, ja tiks sākta izglītības tīkla sakārtošana pilsētā. Ģimnāzijas piebūve nebūtu nedz iespējams, nedz racionāls risinājums, jo par šo finansējumu, ņemot vērā faktoru, ka telpu faktiski pietiek un ir nepieciešama tikai izglītības iestāžu reorganizācija (apvienošana), nav iespējams izmantot jaunu ēku būvniecībā. "Tāpat tie būtu nelietderīgi izmantoti līdzekļi - finansējumu, ko varētu ieguldīt jaunas un modernas skolas infrastruktūras, piemēram, laboratoriju ierīkošanā, izmantot būvniecībā," uzskata A.Ceļapīters, "turklāt ir nepiedodami neizmantot iespēju saņemt Eiropas finansējumu teju divu miljonu apmērā skolu infrastruktūras (materiālu un materiāltehniskās bāzes, telpu un to aprīkojuma) sakārtošanai. Ar šo finansējumu būtu iespējams izveidot moderni aprīkotas un izcilas izglītības iestādes pilsētā."
Domes deputāte Antra Gotlaufa uzrunājot klātesošos uzsvēra, ka viņu sāpe un pārdzīvojumi ir saprotami, taču atgādināja, ka pārmaiņas ir notikušas vienmēr un ir jābūt tiem gatavām. Tāpat deputāte uzskata, ka Valsts ģimnāzijas vieta ir tagadējās 2.vidusskolas galvenajā ēkā.
Pēc divu arpusstundu diskusijas Madonas 2.vidusskolas kolektīvs negaidīti piecēlās un pameta tikšanās zāli. Sarunas turpinājās, diskutējot ar Madonas pilsētas 1.vidusskolas pedagogiem.
Nobeigumā, A.Ceļapīters aicināja klātesošos nenorobežoties un izsapņot sapni par izcilām skolām.
Uzsāktā diskusija par skolu tīkla sakārtošanu Madonas pilsētā tiks turpināta.
Madonas 2.vidusskolas direktors Valentīns Rakstiņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņa pārstāvētās mācību iestādes pārstāvju aiziešana no diskusijas bijusi saistīta gan ar laika trūkumu, jo skolā bija jāsākas pedagoģiskās padomes sēdei, gan arī ar to, ka diskusijā faktiski nav tikuši piedāvāti jauni situācijas risinājumi un jautājumu kļuvis nevis mazāk, bet gan vairāk.
Raksturojot diskusijas gaitu, izglītības iestādes vadītājs atzina, ka pasākums vairāk atgādinājis laika novilkšanu, nevis mēģinājumus rast konstruktīvu risinājumu.
Madonas 2.vidusskolas kolektīvs uzskata, ka piedāvātais pilsētas izglītības iestāžu optimizācijas variants neesot tas labākais un ir pretrunā skolēnu interesēm, tādēļ turpinās meklēt labākus risinājumus, neizslēdzot vēršanos valsts struktūrās.
Madona24.lv jau vēstīja, ka ar mērķi sakārtot Madonas pilsētas izglītības iestāžu tīklu atbilstoši demogrāfiskajai situācijai un uzlabot skolēnu mācību vidi, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, Madonas novada pašvaldība nolēmusi uzsākt pārmaiņu procesu pilsētas vidusskolās.
Uz sarakstu
