Madonas novada pašvaldība noslēdz sadarbības līgumu ar RTU
Kā pilsētas informācijas portālu Madona24.lv informēja Madonas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa, līgums paredz pašvaldības un universitātes sadarbību pētniecībā, inovatīvu mācību programmu pilnveidošanā, prakses vietu nodrošināšanā, izglītības un zinātnes atziņu izmantošanā pašvaldības izglītības iestādēs, kā arī uzņēmumos novada teritorijā.
Līgumu parakstīja RTU rektors Leonīds Ribickis un Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs. Abas puses pauda gandarījumu un izteica cerību, ka līguma parakstīšana ir pamats turpmākai raženai sadarbībai.
Sarunas gaitā Ribickis uzsvēra, ka RTU ir plašākā inženiertehnisko zinātņu apguves kalve Latvijā - tās deviņās fakultātēs studē ap 15 tūkstošiem topošo dažādu jomu inženieru. Iestādes vadītājs atzina, ka augstskolā pēdējo gadu laikā veiktas investīcijas materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanā 30 miljonu eiro apmērā, domājot par nāktones perspektīvu, noslēgti sadarbības līgumi ar vairākām pašvaldībām, jo RTU saskata iespējas sadarboties ne vien ar uzņēmējiem, bet arī ar pašvaldībām. "Daudz ko darām ar citām valstīm, bet bieži vien nezinām, kas notiek kaimiņos un kā tur var palīdzēt," situāciju raksturoja Ribickis.
Augstskolas pārstāvji norādīja uz vēlmi iesaistīt skolēnus pētnieciskajā darbā, attīstīt filiāļu tīklu visā Latvijā. Cēsu filiāles vadītājs Alvis Sokolovs kā veiksmīgu piemēru minēja Cēsu filiāles darbību, kas norisinās jau ceturto gadu. Vietējo filiāļu tīkls nodrošinātu pieejamību augstākajai inženiertehniskajai izglītībai lauku reģionos, kā arī sekmētu speciālistu atgriešanos dzimatajā pusē.
Savukārt rektora vietnieks biznesa un inovāciju jautājumos Antons Kiščenko uzsvēra, ka augstskolai ir būtiski panākt, lai studenti, kas dodas praksē, uzņēmējiem būtu kā labi, atbildīgi palīgi. Labi sagatavoti studenti arī rosinātu uzņēmējus slēgt līgumus ar topošajiem speciālistiem. Kiščenko norādīja, ka dialogs starp pašvaldību un augstskolām ir vajadzīgas abām pusēm. "Tieši pašvaldības un uzņēmēji var visprecīzāk noteikt, kas mācību programmās būtu jāpapildina, jāpilnveido," atzina augstskolas pārstāvis, "Ir jāsabalansē reālā vide ar akadēmisko vidi."
Sarunas gaitā Rīgas Tehniskās universitātes projektu pārvaldības departamenta direktors Mareks Zeltiņš iepazīstināja ar ieceri pēc mēneša uzsākt biznesa inkubatora darbību Madonā. Tā kā Madonas novadā ir attīstas skolēnu mācību uzņēmumu tradīcijas, kā arī pašvaldība aktīvi atbalsta jauniešu veidotus uzņēmumus, klātesošo interesi raisīja ideja studentu biznesa inkubatora izveide, kā tas jau ir Rīgā un drīzumā sagaidāms Cēsīs. Pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans pauda, ka diemžēl līdz šim nav veicies izveidot reālu sasaisti starp biznesa inkubatoru un jauno uzņēmēju pārāk formālo nosacījumu dēļ.
Pašvaldības vadītāja vietnieks Lungevičs uzsvēra, ka universitātes piedāvājums pašvaldībai ir aktuāls. "Pašvaldības interese vairāk uz skolēnu iesaistīšanu inženiertehnisko zinātņu izvēlē. Pašvaldībā aizvadītajā plānošanas periodā esam radījuši materiāli tehnisko bāzi, nākamais solis - rast piepildījumu," norādīja Lungevičs.
Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne pauda cerību, ka sadarbības lielākais izaicinājums ir piedāvāt jaunu programmu ieviešanu skolās vidējā izglītības posmā, turklāt ne vienmēr jaunu programmu atvēršanai uz vietas ir vajadzīgie mācībspēki. Seržāne aicināja universitātes sadarbību vērst jau jau no 7.klases, jo 9.klasē skolēnam jau ir jāzina, ko mācīties. Izglītības jomas vadītāja atzina, ka problēma ir mājturības un tehnoloģiju kabinetu novecojušais aprīkojums, kas nerosina uz interesi nākotnes profesijas izvēlē. "Sadarbības platforma ir plaša," noslēgto līgumu raksturo Seržāne. Savukārt Madonas 1.vidusskolas direktora vietniece Inese Strode norādīja, ka galvenais, lai jaunieši būtu ieinteresēti, ir informācijas pieejamība.
Klātesošie sanāksmes dalībnieki atzina, ka lai arī skolu jauniešu vidū joprojām tehniskās zinātnes nav tik populāras kā sociālās, svarīgi ir kopīgās darbības rezultātā parādīt, ka tās nav tik sarežģītas, lai jaunieši tās nespētu apgūt. Sadarbības līgumu uzdevums ir veidot novada vadošās skolas kā informācijas centrus starp vietējām izglītības iestādēm un augstskolu. Sadarbība ar augstskolām ir pamats veiksmīgai uzņēmējdarbības attīstībai, tāpēc jāsadarbojas, lai vairāk radītu uzņēmējus nevis tikai darba ņēmējus.
Uz sarakstu
