Martā Smiltenes tehnikumā visaugstākā vidējā atzīme bijusi Dagnijai Verbickai
"Tā kā šis kurss sāka mācības tikai februārī, tad tā īsti vēl neesam viens otru iepazinuši," atzīst audzinātāja Solvita Bāliņa. "Taču jaunieši ir ļoti draudzīgi, motivēti mācīties un apgūt profesiju, tāpēc par Dagnijas panākumiem īpaši pārsteigta nejūtos."
Jauniete uz Smiltenes tehnikumu atnākusi pēc Rēzeknes 1.vidusskolas beigšanas. Mācības viņai īpašas grūtības nesagādājušas arī šajā skolā. Bijuši priekšmeti, kas patikuši un padevušies labāk, piemēram, bioloģija. Bet dažos reizēm vajadzējis arī pacensties, lai tiktu pie augstāka novērtējuma.
Smiltenes tehnikumu jauniete izvēlējusies tāpēc, ka Smiltene no visām pilsētām, kurās var apgūt konditora profesiju, šķitusi vissimpātiskākā. "Uz Rīgu iet negribējās, vēlējos klusāku un mierīgāku vietu, būt tuvāk dabai. Smiltene ir ļoti skaista, maziņa un latviska. Lielpilsētas drūzma nav man. Tehnikumā jau no pirmā brīža jūtos kā savējā. Visi skolotāji ļoti atsaucīgi, pretimnākoši, ar labu humora izjūtu. Arī kursabiedri –laipni un draudzīgi. Ar lielu interesi apgūstu profesionālos priekšmetus. Skolas pašdarbības kolektīvus pagaidām neapmeklēju, bet mans vaļasprieks ir pērļošana."
Konditoreja Dagniju fascinē jau no bērnības. "Mācoties pamatskolā, sāku regulāri internetā pētīt materiālus par kūku garnēšanu. Pavārmākslas raidījumus īpaši neskatos, arī viena mīļākā šefpavāra man nav, jo esmu par dažādību. Nepatīk ieciklēties uz kaut ko vienu. Vasaras brīvdienās vienmēr palutinu savējos ar kūciņām, keksiņiem un pīrādziņiem. Ļoti gribējās paplašināt zināšanas konditorejā, tāpēc arī nācu uz Smiltenes tehnikumu. Ar lielu nepacietību gaidu, kad tiksim praksē. Kur tā būs, pagaidām nezinu. Droši vien prakses vietu centīšos izvēlēties tuvāk mājām. Pēc skolas beigšanas, iespējams, kādu laiku pastrādāšu ārzemēs, jo gribas iepazīt citu valstu virtuvi."
Uz sarakstu
