Meklējot krustpunktus pierobežas kultūrā, valodā un vēsturē
21. un 22.novembris Rēzeknes Augstskolā (RA) aizritēja zinātniski radošā gaisotnē, jo šīs divas dienas bija piesātinātas ar daudzveidīgiem notikumiem, kas saistīti ar Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu programmas projekta LLB-2-269 "Virtuālā pagātne - muzeju nākotne" noslēgumu un 7.latgalistikas konferenci.
Noslēdzoties projektam, kas tika īstenots divu gadu laikā, tika prezentēti sasniegtie rezultāti. RA šajā projektā bija vadošais partneris, sadarbojoties ar partneriem - Ķēdaiņu Reģionālo muzeju (Lietuva), Grodņas Valsts vēstures un arheoloģijas muzeju (Grodņa, Baltkrievija) un Rēzeknes pilsētas domi, kas pārstāv Latgales Kultūrvēstures muzeju.
Tā kā projekta noslēguma konference "Krustpunkti pierobežas kultūrā, valodā, vēsturē" tika rīkota reizē ar 7. starptautisko latgalistikas konferenci, tad pārstāvēto zinātnieku loks bija krietni plašāks.
Piedalījās viesi no Polijas, ASV, Lielbritānijas, Igaunijas, Krievijas, Gruzijas, kā arī likumsakarīgi, ka lielāka pārstāvniecība bija no Lietuvas un Baltkrievijas. Klātesošie tika iepazīstināti ar pārrobežu projekta rezultātiem: virtuālā muzeja izveidi, kuram pateicoties, tagad ikvienam iedzīvotājam jebkurā pasaules malā ir pieejamas iesaistīto muzeju virtuālās galerijas. Projekta īstenotāji ir raduši veidu, kā cilvēkiem parādīt, ka muzeja vide var būt moderna un pieejama dažāda vecuma iedzīvotājiem. Apvienojoties augstskolas zinātniskajiem spēkiem un muzeju praktiskajiem spēkiem, ir radīta lieliska un noderīga interneta vietne www.futureofmuseums.eu, kurā ir redzams projekta dalībnieku ieguldītā darba rezultāts.
Virtuālajā galerijā šobrīd ir apskatāmas četras kolekcijas - "Latgales koncepti", "Latgales keramika", "Grodņas reģiona literatūra" un "Senie amati Ķēdaiņos". Ja ir interese iejusties virtuālā podnieka tēlā, tad var spēlēt spēli "Māla pārvērtības", bet būvnieka sapni radīt savu māju var izdzīvot, spēlējot spēli "Uzbūvē Arnetu māju!". Ja interesē literatūra, tad saistoša liksies spēle "Māja ar noslēpumu", savukārt stiprināt savu identitāti un pārbaudīt erudīcijas zināšanas, izzinot Latgales kultūrvidi, var, spēlējot spēli "Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko".
Latgalistikas konferencē tika prezentēti ne tikai projekta rezultāti, bet arī dažādi pētījumi par kopīgo un atšķirīgo latviešu, latgaliešu, lietuviešu, baltkrievu un citu tautu valodās un kultūrās. Pētījumi apliecina to, ka katrā laika posmā Latgalē ir bijuši savi prometeji, kuri ir nesuši Latgalei un latgaliešiem gaismu gan kultūras, gan izglītības jomā. Jāpiebilst, ka paralēli zinātniskajiem lasījumiem notika arī diskusija par Latvijā maz apspriestu tematu "Kā saglabāt un nostiprināt amatniecības nozari?", kurā piedalījās amatnieki no Baltkrievijas, Latvijas, Lietuvas. Bet pēc diskusijas bija lieliska iespēja amatnieku tirdziņā iegādāties Latgales un kaimiņvalstu amatniecības un mājražošanas izstrādājumus.
Divu konferences dienu laikā notika arī kultūras pasākumi - projekta dalībnieku darbu izstāde un literāri muzikālais Andrejdienas pasākums. Izstādē bija vērojami Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas mākslinieku radītie darbi, kas atspoguļoja daudzveidīgās projektā iesaistīto cilvēku aizraušanās. Savukārt Andrejdienas pasākums notika jau 16.reizi, tikai šoreiz - ātrāk nekā citus gadus, jo tika iekļauts Latvijas - Lietuvas–Baltkrievijas pārrobežu programmas projekta LLB-2-269 "Virtuālā pagātne - muzeju nākotne" pasākumu klāstā. Pateicoties tam, Andrejdiena šogad bija īpaša ar to, ka tajā piedalījās ne tikai jau visiem labi pazīstamie Latgales literāti (kā, piemēram, V. Lukaševičs, A. Rancāne, Raibais, I. Atpile-Jugane) un mūziķi (Sovvaļnīks, "Kapļi", A. Slobožaņins, G. Rasims), bet arī radoši ciemiņi no Baltkrievijas un Lietuvas.
Trīs valstu literāti un mūziķi piedalījās literārā seminārā, lai vakara pasākumam izveidotu oriģinālas performances. Radošā procesā dzeja tika tulkota sešās valodās - latgaliešu, latviešu, angļu, baltkrievu, lietuviešu un krievu. Šī gada Andrejdienas moto - "Valodu krustpunktos" - apliecināja, ka valodas daudzveidībai nav robežu un ka ir brīnišķīgi ieklausīties dzejas rindās, kas skan citā valodā, ir aizraujoši savas dvēseles izjūtas mēģināt izteikt ne tikai dzimtajā valodā, bet arī kādā no kaimiņvalsts mēlēm.
Andrejdienā enerģisku priekšnesumu sniedza deju kopa "Dziga", kas ar savu horeogrāfisko uzvedumu "Būt kopā" ieskandināja pasākumu. Vēlāk pasākuma gaitā mūziķu dziedātās dziesmas caurvijās ar literātu radītajām performancēm, kas tika paspilgtinātas ar muzikāliem un teatrāliem akcentiem. Andrejdiena katru gadu pārsteidz ar kaut ko īpašu, šogad visi klātesošie varēja lieliski izjust to neatkārtojamo kopības sajūtu, kas valda starp dažādu tautību pārstāvjiem, kad viņi ļaujas radošās pasaules brīvībai un spēj nojaukt valodu robežas.
Divas dienas radoši zinātniskā gaisotnē aizritēja nemanāmi. Jauna pieredze, jaunas sadarbības iespējas, savas identitātes apzināšanās - tas viss noderēs ceļā uz jaunu mērķu īstenošanu, lai atklātu Latgales unikalitāti tagad jau no cita skatupunkta.
Uz sarakstu
