Ozolniekos izglītībai atvēl ievērojamu daļu pašvaldības budžeta līdzekļu
"Novads jau šobrīd var lepoties ar vienlīdz ērtiem un mūsdienīgiem mācību apstākļiem visās novada skolās, kas nodrošinātas gan ar datorklasēm, gan interaktīvajām tāfelēm, gan citiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. Tāpat ir noteikts, ka nepieciešamo finansējumu mācību procesa nodrošināšanai pirmsskolas izglītības iestādēs piešķir pašvaldība," skaidro pašvaldības pārstāve.
Viņa gan atzīst, ka, protams, katra mācību gada sākumā rodas diskusijas par to, kāda būs valsts līdzdalība nepieciešamo materiālu finansēšanā, kas ir vecāku uzdevums un cik no nepieciešamajiem materiāliem ir jāsagādā pašvaldībai. Šī iemesla dēļ pašvaldībā uzskata, ka konstruktīvi izveidota sistēma būtu nepieciešama un varētu palīdzēt novērst pārpratumus, skaidri definējot katras finansējuma nodrošināšanā iesaistītās puses atbildību.
"Ņemot vērā to, cik dārgi izmaksā mācību materiāli, kopējās summas ir ievērojamas. Ozolnieku novadā ir četras skolas, četras pirmsskolas izglītības iestādes un viena filiāle, kā arī pirmsskolas grupas divās pamatskolās. Kopumā tie ir 818 skolēni un 629 bērni pirmsskolas izglītības grupās, tāpēc tikai mācību materiālu iegādei 2012./2013.mācību gadam pašvaldība kopumā tērē 65 000 latus, nerunājot par kapitālieguldījumiem izglītības iestādēs un papildu aktivitātēm," pauda E.Kairiša.
Ozolnieku novada pašvaldība apmaksā arī bērnu ekskursijas, kultūrizglītojošos pasākumus, brīvpusdienas 1. līdz 4.klasei, peldēšanas prasmju apguvi un radošās darbnīcas vasarā. Konkrēti aprēķini par nepieciešamo finansējuma apmēru un jaunās sistēmas ietekmi uz pašvaldības budžetu tikšot veikti, kad būs pilnībā definēts, kāds ir pašvaldības uzdevums - šobrīd datus pieprasījuši arī IZM pārstāvji, lai kopumā izvērtētu šādas sistēmas iespējamo efektivitāti.
Savukārt Ozolnieku novada Izglītības nodaļas vadītājs Uldis Gāle komentē, ka IZM izstrādāto noteikumu projekts konceptuāli ir vērtējams pozitīvi, ja tas virzīts ar mērķi - sakārtot un līdzsvarot izglītības finansēšanas sistēmu visā valstī.
"Veiksmīgas sistēmas izstrāde, varētu novērst savstarpējus pārmetumus un nesaprašanos par to, ko no mācību materiāliem nodrošina valsts, ko pašvaldība un ko vecāki. Apkopojot pašvaldību sniegto informāciju un veidojot kopsavilkumus par šī brīža izmaksām, IZM noteikti gūs apstiprinājumu tam, ka kvalitatīva izglītība Latvijā ir dārga, tāpēc valstī kopumā būtu jāatvēl lielāks finansējums izglītības jautājumu sakārtošanai," viņš uzskata.
Jelgava24.lv jau vēstīja, ka, piemēram, Jelgavas pilsētas pašvaldība nākamajā mācību gadā ar pašlaik pieejamo finansējumu nevarēs pilnībā nodrošināt izglītību bez maksas. Izglītības pārvaldē uzskata, ka IZM sagatavotie Ministru kabineta noteikumi un grozījumi Izglītības likumā ir sākums valsts un pašvaldību kopīgam darbam, lai izglītības vadītājiem, pedagogiem, vecākiem un sabiedrībai veidotu izpratni par izglītības finansēšanu, finanšu avotiem un nepieciešamajiem finanšu resursiem bezmaksas izglītības nodrošināšanai.
Tāpat pilsētas informācijas portāls Jelgava24.lv jau vēstīja, ka IZM ir izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kas paredz, ka pašvaldībām būs jānodrošina moderna mūsdienu mācību vide, piemēram, uzskates līdzekļi, didaktiskās spēles, digitālie un elektroniskie izdevumi un resursi, izdales materiāli, mācību tehniskie līdzekļi, iekārtas un aprīkojums, un mācību materiāli. Tādējādi tiks sniegta skaidra atbilde uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami valsts izglītības standartu apguvei un kurus no tiem nodrošina valsts, kurus - pašvaldība.
Savukārt, Latvijas Pašvaldību savienība lēš, ka, lai īstenotu IZM iecerēto, pašvaldībām no saviem līdzekļiem būs jānodrošina tie mācību līdzekļi, kas nepieciešami lietošanai mācību iestādēs, un tam papildus būs nepieciešami 6,25 miljoni latu gadā.
Uz sarakstu
