Pieaug RA pētniecības atpazīstamība reģionā un nozaru speciālistu vidē

5.jūnijā, šogad jau piekto reizi, Rēzeknes Augstskola (RA) noslēdza studiju gadu ar atklāto Zinātnes padomes sēdi, kurā tika demonstrēti būtiskākie sasniegumi zinātnē: realizētie projekti, izdotās monogrāfijas, zinātniskie žurnāli, aizstāvētie promocijas darbi.

Zinātnes padomes sēdes RA tiek rīkotas, lai studiju gada izskaņā gan kolēģi no citiem zinātņu virzieniem uzzinātu par svarīgākajām aktualitātēm augstskolas struktūrvienībās un pētnieku individuālajā darbībā, gan arī uzņēmēji, pašvaldību darbinieki saprastu, kāda veida pētījumi un projekti būtu nozīmīgi turpmākai sadarbībai. Šajā pasākumā akcents tiek likts uz tiem rezultatīvajiem rādītājiem, kas ir svarīgi bāzes finansējuma saņemšanai, proti, tā ir darbība projektos, izdotās monogrāfijas, publikācijas pēc iespējas reprezentablākā citējamības datu bāzē.

Atklājot Zinātnes padomes sēdi, RA rektors, Dr. sc.ing. Edmunds Teirumnieks izteica gandarījumu par to, ka šis studiju gads ir bijis tik ražīgs, – ir plašs realizējamo projektu skaits, ir palielinājies to RA docētāju skaits, kuri ir ieguvuši doktora grādu, ir izdots pieklājīgs monogrāfiju un citu zinātnisko izdevumu klāsts. "Tas parāda to, ka, pašiem vairāk strādājot un sadarbojoties ar kolēģiem, varam radīt inovatīvus darba rezultātus, kurus varam izmantot gan savā augstskolā, gan arī piedāvāt sadarbības partneriem. Tas ir būtisks moments, lai varētu popularizēt augstskolas zinātnisko potenciālu," uzsvēra Teirumnieks. Tāpat RA rektors izteica gandarījumu par publikāciju kvalitāti un novēlēja, lai nākamgad publikāciju skaits prestižākajās datu bāzēs aizvien palielinātos.

Pasākuma laikā tika prezentēti 11 lielākie augstskolas pētnieku realizētie projekti, kopumā augstskolā gada laikā tika realizēti 22 projekti, kas uz nepilnām 30 pētnieku darba slodzēm ir labs rādītājs. Vienojošā projektu iezīme – katrā jomā tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas.

Piemēram, LAT-LIT projektā MODPART, ko prezentēja Personības socializācijas pētījumu institūta (PSPI) pētnieks Dr.paed. Aivars Kaupužs, tika piedāvātas trīs dažādas sociālās rehabilitācijas tehnoloģijas, kā cilvēki ar dažādu pakāpju traumatismu var un spēj atgriezties darba tirgū. Savukārt starptautiskā projektā, kurā sadarbojas 7 valstis, tiek risināta Eiropā aktuālā sabiedrības novecošanās problēma, piedāvājot senioriem iesaistīties sociālā sadarbības tīkla darbībā, mazināt psiholoģisko diskomfortu, rast domubiedrus un būt aktīvam sociālās dzīves norisēs.

Reģionālistikas zinātniskā institūta (REGI) vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Edmunds Visockis runāja par energosistēmas efektivitātes paaugstināšanas, izmešu attīstīšanas un klimata izmaiņu samazināšanas tehnoloģijām. Viņš pastāstīja arī to, ka tuvākajā laikā tiks pieteikts vēl viens patents, kas palīdzēs risināt energoefektivitātes jautājumus. Jāpiebilst, ka joprojām pastāv problēmas ar patentu iedzīvināšanu ražošanā, tai pašā laikā tas ir viens no būtiskākajiem rezultatīvajiem rādītājiem pētniecībā.

RA rektors Dr.sc.ing. Teirumnieks prezentēja projektu "Vides tehnoloģiju pārnese: Rēzeknes Augstskola – komercsabiedrības". Projekta rezultatīvie rādītāji ir saistīti ar konkrētu līgumdarbu izpildi, kas vistiešākajā veidā garantē zināšanu pārnesi jaunu tehnoloģiju un ražotņu attīstībā. Viens no lielākajiem pasūtītājiem ir Daugavpils Lokomotīvju remontrūpnīca, kurā RA kopā ar Bulgārijas pārstāvjiem mēģinās modernizēt rūpnīcai piederošās iekārtas, palielinot to efektivitāti ražošanas procesā.

Konferences prezentāciju pārskatos aktualizējās informācijas tehnoloģiju pielietojums. "Daudzos projektos, gan HipiLatLit, kur tika izstrādāts latgaliešu valodas korpuss, gan arī projektā par holokaustu Latgalē, kur joprojām tiek papildināts virtuālā muzeja fonds, gan arī jaunajā projektā, ko mēs saīsināti saucam par virtuālo muzeju, tiek izstrādāti jauni datorrīki un programmas, kas tiks izmantoti humanitāro jomu modernizēšanā," stāsta RA zinātņu prorektore Dr.philol. Ilga Šuplinska, uzsverot, ka vērtīgs ieguvums esot RA sadarbība ar vēstures profesoru, REGI vadošo pētnieku Aleksandru Ivanovu. Šī gada sākumā viņš kopā ar kolēģi no Krievijas Varfolamejevu izdeva monogrāfiju "Компьютерное источниковедение. Семантическое связывание информации в репрезентации и критике исторических источников", kas ir viens no pirmajiem pētījumiem šajā jomā Baltijā un lieti noderēs kā studiju procesa kvalitātes celšanai, tā praktiskai aprakstīto metožu, datorrīku izmantošanai.

Latvijas–Lietuvas pārrobežas programmas projektā HipiLatLit izstrādājot latgaliešu valodas korpusu (http://hipilatlit.ru.lv), tika panākts būtisks ieguldījums latgalistikas attīstībā, proti, pasaulē esošo valodu skaits visu laiku samazinās, bet korpuss ir garants valodas attīstībai. Šobrīd pirmais miljons vārdu savienojumu latgaliešu valodā jau ir ievietots tīmeklī. Būtiski ir apzināties, ka korpuss pierāda valodas dzīvotspēju. Ieskicējot ESF projekta "Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā" rezultātus, jāpiebilst, ka RA pētnieki ir devuši nenovērtējumu ieguldījumu Latgales attīstībā, latgalieša identitātes apzināšanā un saglabāšanā, radot "Latgales lingvoteritoriālā vārdnīcu" un enciklopēdisku izdevumu skolēniem "Ausma zeme". Šie izdevumi tiek atzinīgi novērtēti gan no bibliotēku un skolu pārstāvju puses, gan arī no citu pētnieku puses kā Latvijā, tā ārzemēs.

RA pētnieki prezentēja arī savus promocijas darbus, mācību metodisko literatūru un monogrāfijas. Piemēram, Izglītības un dizaina fakultātes lektors, Mg.paed., Mg.psych. Ēriks Kalvāns sniedza ieskatu savā monogrāfijā, kas saistīta ar laimes izpratni un apmierinātības līmeni, kāds valda Latgalē.

Pētnieks skatījās datus no World Happiness Research avota, kur no 150 valstīm Latvija atrodas 106.vietā, pēdējā vietā no Eiropas valstīm. Izrādās, ja skatās Latvijas kontekstu, tad latgalieši nav tie visnelaimīgākie cilvēki, jo viņu pretenzija uz laimes sajūtu ir viena no viszemākajām. Arī RA ekonomikas virziena pētnieki ir atzinuši, ka, lai cik tas arī paradoksāli neliktos, latgalietis arī krīzes apstākļos jūtas krietni labāk par pārnovadniekiem. Pētījumi liecina, ka sociālā pasivitāte un vientuļnieka statuss bieži vien ir cilvēka nelaimes aspekts.

Runājot par nozīmīgāko RA veikumu zinātnes jomā, var minēt to, ka viens no RA pagājušā gada būtiskākajiem rādītājiem ir tas, ka RA beidzot kā institūcija ir iekļauta Zinātnisko institūciju reģistrā. Stāsta RA zinātņu prorektore Dr.philol. Šuplinska: "Agrāk mēs bijām šai institūciju reģistrā ar diviem institūtiem, un institūti ar savu kapacitāti arī nodrošināja šos nepieciešamos kritērijus, no kuriem viens svarīgākais ir, – puse vēlētā personāla ir ar doktora grādu. Savukārt šobrīd šo rezultatīvo rādītāju izpilda arī augstskola kopumā. Pārējie kritēriji mums problēmas nesagādāja – projekta realizācija vai citējamo publikāciju skaits, vai materiāltehniskā bāze. Var teikt, ka šajā gadā Rēzeknes Augstskola ir stabili pārkāpusi 50 % slieksnim ievēlēto doktora grādu ziņā un mēs ejam ar diez gan labu paātrinājumu, jo šajā gadā – vēl līdz decembrim – savas disertācijas aizstāvēt plāno vismaz trīs darbinieki, kas nozīmē to, ka šis procents tikai kāps."

20.jūnijā RA notika konference "Vide. Tehnoloģija. Resursi.", kas tiek organizēta katru otro gadu kopš 1997.gada. Tā piesaista dažādu augstākās izglītības iestāžu docētājus un doktorantus, zinātniski pētniecisko institūciju darbiniekus, kā arī citus interesentus no Latvijas un ārzemēm. Konferences laikā tika prezentēti jaunākie sasniegumi zinātnē, kā arī demonstrētas dažādas tehnoloģijas un iekārtas vides problēmu risināšanā, prezentēta literatūra. Konferenci, tāpat kā citus augstskolas zinātniskos pasākumus varēja skatīties arī tiešraidē vai meklēt RA mājas lapas videoarhīvā.

RA konferences raksturo sadarbība ar attiecīgo jomu speciālistiem –ministrijām, asociācijām, ar konkrētas nozares speciālistiem. Kā uzsver RA zinātņu prorektore Dr.philol. Šuplinska, tad "uzreiz tā rezonanse sabiedrībā un varbūt pat praktisko pētījumu spektrs tiek krietni elastīgāk un ātrāk izmantots praktiskajā sfērā."

Aprīlī notika konference "Autors.Teksts.Laikmets", kas tika rīkota sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Literatūras centru, bet septembrī notiekošā konference "Māksla un mūzika kultūras diskursā" tiek rīkota sadarbībā ar Pleskavas Valsts universitāti un dizaineru, citu mākslas biedrību asociācijām.

Savukārt 20.jūnijā paralēli konferencei "Vide. Tehnoloģija. Resursi." tika organizēta ekspertu diskusija, kuras šī gada tēma bija saistīta ar būvniecības problēmu aktualizēšanu un to risinājumu meklēšanu. Diskusijā piedalījās nozaru eksperti, ministriju un Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji.

Uz sarakstu