RA vēsturnieki – 25.marta deportāciju upuru piemiņas pasākumā Rēzeknē
Pirmdien, 25.martā, daudzviet Rēzeknē, tāpat kā daudzviet Latvijā, notika pasākumi, kas bija veltīti PSRS okupācijas iestāžu 1949.gada deportācijas pārcietušo Latvijas iedzīvotāju atcerei.
Latviešu, tāpat kā lietuviešu un igauņu iedzīvotāju izsūtīšanu uz mazapdzīvotiem un attāliem PSRS rajoniem, galvenokārt uz Sibīrijā, padomju represīvie orgāni uzsāka jau 1941.gadā, kad uz Gulaga nometnēm un Sibīrijas specnometinājuma vietām tika aizdzīti 15424 cilvēki. Padomju politikā deportācijas bija būtisks stimuls, kas veicināja lauksaimniecības piespiedu kolektivizāciju, un tai vajadzēja apspiest iedzīvotāju iespējamo pretošanos, tās regulāri turpināja līdz 50.gadu beigām.
1949.gada 25. marta deportāciju pamatā bija 1949.gada 29.janvārī pieņemts slepenais PSRS Ministru padomes lēmums, kurā bija noteiktas Baltijas valstu izsūtāmo kategorijas: 1) kulaki un viņu ģimenes, 2) bandītu (partizānu) un nelegālistu ģimenes, kā arī notiesāto un nošauto bandītu ģimenes locekļi, 3) legalizējušies bandīti un viņu ģimenes locekļi, kuri turpina nodarboties ar pretpadomju darbību, 4) bandītu atbalstītāju ģimenes locekļi. Lēmumā gan bija norādīts, ka nepilngadīgie un darba nespējīgie ģimenes locekļi netiks pakļauti izsūtīšanai, bet viņi var brīvprātīgi doties līdzi savām ģimenēm, taču praksē tā nenotika – tika izsūtīti visi ģimenes locekļi, kas izsūtīšanas brīdī bija mājās. Moku pilns ceļš uz Krievijas Tālo Austrumu novadiem lielai daļai izsūtīto kļuva par ceļu uz neatgriešanos.
25.martā arī Rēzeknes Kultūras namā notika pasākums, uz kuru bija sapulcējušies apmēram 50 cilvēki, galvenokārt Rēzeknes Politiski represēto kluba biedri un viņu tuvinieki, kuri vēlējās uzzināt, kā mūsdienu izglītības sistēmā jaunā paaudze iegūst zināšanas par viņu dzīvē tik traģiskajiem notikumiem. Rēzeknes Augstskolas (RA) akadēmiskā bakalaura studiju programmas "Vēsture" direktore Valda Čakša iepazīstināja klātesošos ar Latvijas un pasaules vēstures apguves standarta prasībām par šī temata apguvi vidusskolās, kā arī pastāstīja par izmantojamiem mācību līdzekļiem, kas Latvijā tiek izdoti sadarbībā ar muzejiem, arhīviem, un mutvārdu vēstures pētniekiem, kuri veic deportēto dzīvesstāstu pierakstīšanu. Uz šo avotu pamata tiek veidoti mācību uzskates līdzekļi, piemēram, īsfilmas. Vienu no tām Čakša piedāvāja noskatīties sanākušajiem sirmgalvjiem.
Stāstījumu par RA vēsturnieku ieguldījumu deportāciju pētīšanā papildināja RA HVB 2. kursa studente Valērija Škaļikova, kura prezentēja studiju darba ietvaros veikto savas dzimtas deportācijās pieredzētā apkopojumu, bet Čakša iepazīstināja klātesošos ar iepriekšējā studiju gadā bakalaura darbā veikto Bērzpils pagasta iedzīvotāju atmiņu, vēstuļu, fotogrāfiju u.c. personīgo dokumentu izpēti. Atbildes uz pasākuma dalībnieku jautājumiem sekmēja informācijas apmaiņu, un ar Rēzeknes Politiski represēto kluba dalībniekiem tika norunāts, ka nākamajā studiju gadā augstskolas vēsturnieki mutvārdu ekspedīcijas ietvaros uzsāks viņu dzīvesstāstu apkopošanu.
Pēc diskusijām sekoja koncerts, kurā uzstājās Brolišas vadītā bērnu folkloras kopa. Pasākuma noslēgumā bijušajiem izsūtītajiem bija organizēts tējas galds.
Uz sarakstu