RA vides inženieri apmeklē semināru "Atbildīgā apsaimniekošana"
No piektdienas,23.augusta – svētdienai, 25. augustam, Gaujas nacionālajā parkā atpūtas bāzē "Lejputrija" (Ādažu novadā) norisinājās vides zinātnes seminārs "Atbildīga apsaimniekošana". Semināru organizēja Latvijas Vides zinātnes studentu apvienība (LVZSA) ar mērķi apvienot vides zinātnes studentus no visas Latvijas un apmācību ceļā sniegt studentiem zināšanas un pieredzi vides piesārņojuma problēmu risināšanā ražotnēs.
Seminārā "Atbildīga apsaimniekošana" piedalījās ap 40 vides zinātnes studentu no septiņām Latvijas augstākajām mācību iestādēm (RTU, LU, DU, LLU, RA, LiepU, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža). Rēzeknes Augstskolu (RA) šajā pasākumā pārstāvēja 4. kursa vides inženieri Margarita Božko, Laura Cipruse un 2. kursa vides inženieris Inese Cimermane.
Pirmajā semināra dienā dalībnieki prezentēja savu studiju programmu, norādot programmas pozitīvos un negatīvos aspektus. RA studentes uzskatāmi attēloja visas vides zinātnes aktivitātes, specializētos priekšmetus vides aizsardzības jomā, atstājot labu iespaidu par vides zinātnes speciālistu sagatavošanas līmeni un augstskolu kopumā.
Otrā semināra dienā studenti tika iesaistīti apmācībā par tīrākas ražošanas pamatprincipiem un to ieviešanu Latvijas uzņēmumos. Seminārā ar savām zināšanām un pieredzi dalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Rolands Bebris, SIA "Ekodoma" projektu vadītāja Līga Ozoliņa, Latvijas Energoauditoru asociācijas valdes loceklis Gatis Žogla un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētniece Anna Beloborodko.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Rolands Bebris vides zinātnes studentus informēja par ražošanas ilgtspējīgo attīstību un PSRS laikā nodarītiem vides postījumiem. Studenti uzdeva tematiskus jautājumus un aktīvi iesaistījās diskusijā. Uz jautājumu "Kāpēc pēc iestāšanās Eiropas savienībā tika aizvērtas visas cukurfabrikas Latvijā?", ministrijas pārstāvis R. Bebris atbildēja, kā uzņēmuma vadībai bija vieglāk tos aizvērt, nevis mainīt tehnoloģisko procesu un iegadāties jaunās iekārtas, jo pēc iestāšanās ES tika ieviestas stingrākas vides aizsardzības prasības.
SIA "Ekodoma" projektu vadītāja Līga Ozoliņa iepazīstināja ar tīrākas ražošanas pamatprincipiem un labākiem tehniskiem paņēmieniem. No lekcijas vides zinātnes studenti uzzināja, ka tīrākas ražošanas galvenais mērķis ir novērst vides piesārņojuma rašanās cēloņus vai mazināt ietekmi uz vidi produktu ražošanā, piegādē patērētājiem un lietošanā. Tīrākas ražošanas galvenā doma ir bezatlikumu process ar maksimālo efektivitāti. Kā piemērs tika apskatīta alus ražotne un ūdens patēriņa samazināšanas iespējas, jo 1 litra alus ražošanai ir nepieciešams patērēt 2,5 – 6,5 litrus ūdens. Noskaidrots, kā ūdens daudzumu alus ražotnē ir iespējams samazināt, īstenojot otrreizējo ūdens izmantošanu, optimizējot skalošanas procesu un uzstādot iekārtas, kas patērē mazāk ūdens. Kopumā labākie tehniski risinājumi energoefektivitātes paaugstināšanai un ūdens resursu patēriņa samazināšanai balstās uz uzvedības maiņu, tehnoloģiju nomaiņu un infrastruktūras uzlabošanu/rekonstrukciju.
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētniece Anna Beloborodko dalījās ar zināšanām un pieredzi saistībā ar ražošanas uzņēmuma savstarpējo sadarbību jeb industriālās simbiozes un klasteru veidošanas tīklu. Apmācību laikā uzzināts, kā industriālā simbioze un klasteru veidošana izpaužas uzņēmumu sadarbībā, izveidojot ilgtspējīgu materiālu un enerģijas apmaiņas plūsmu starp tuvu novietotiem ražošanas uzņēmumiem. Noskaidrots, kā industriālā simbioze no klasteriem atšķiras ar to, ka klasteros tiek apvienoti vienādi vai līdzīgi nozaru uzņēmumi, savukārt simbiozē dažādu nozaru uzņēmumi. Klasteros tiek nodrošināta informācijas apmaiņa inovācijas attīstībā, bet industriālā simbioze nodrošina materiālu/enerģijas apmaiņu efektivitātes uzlabošanai.
Apvienojot līdzīgas ražotnes uzņēmumus, tiek gūts ekonomiskais un sociālais ieguvums, dažādu nozaru ekonomiskais un vides ieguvums, jo viena uzņēmuma ražošanas atkritumi tiek patērēti otrā uzņēmuma izejvielu ražošanā. Latvijā ir izveidoti uzņēmumu savstarpējās sadarbības tīkli. Tie ir klasteris Inčukalnā, kurā tiek iesaistīti piecas kokapstrādes un koksnes pārstrādes uzņēmumi – SIA "Latgranula", SIA "Swedwood Latvia Ltd.", AS "Inčukalns Timber", SIA "Granul Pallets", SIA "Rettermeier Baltic Timber" un industriālā simbioze Liepājā starp Liepājas metalurgu un Lietuvas, Igaunijas (CEMEX) cementa ražotnēm, nododot tiem metalurģiskos atkritumus (plāva).
Latvijas Energoauditoru asociācijas valdes loceklis Gatis Žogla īsi pastāstīja par vissvarīgāko datu analīzes veikšanā un nepieciešamo metožu pielietošana. Vides zinātnes studenti uzzināja, kā, veicot datu analīzi, ir nepieciešams ievērot stingru datu apstrādes secību. Vispirms ir jānoskaidro, kādus datus ir nepieciešams iegūt. Tālāk seko mērījuma veikšana, mērījuma rezultātu apkopošana un tikai beigās – rezultātu analīze. Mūsdienās pastāv dažādas datu analīzes metodes, tie var būt: gada patēriņa analīze, normalizētie patēriņa rādītāji, no laika atkarīga datu analīze, kumulatīvo summu metode, regresijas analīze utt. Vissvarīgākais, ko mums iesaka Latvijas Energoauditoru asociācijas valdes loceklis Gatis Žogla, ir iegaumēt, ka datiem ir jābūt saprotamās mērvienībās un ka tehniskā valoda vairāk piemērota saziņā ar savas nozares speciālistiem.
Semināra laikā iegūtās zināšanas studenti uzreiz varēja pielietot praktiski, izstrādājot priekšlikumus vides piesārņojuma samazināšanai "Līgatnes papīrfabrikā". Pārskatu par "Līgatnes papīrfabrikas" tehnoloģisko procesu, vides problēmām un veicamajām aktivitātēm vides uzlabošanas jomā prezentēja "Līgatnes" papīrfabrikas direktors Normunds Dzērve, pēc kura stāstījuma studenti varēja labāk izprast vides un ekonomisko aspektu saistību.
"Līgatnes papīrfabrikas" darbību un vides piesārņojuma problēmas vides zinātnes studentiem grupās palīdzēja analizēt pieredzējuši speciālisti – SIA "Eiroprojekts" konsultants Indulis Emsis, kurš stāstīja par ūdens izmantošanu un notekūdeņu apsaimniekošanu, SIA "Ekodoma" projektu asistents Jānis Ikaunieks, kurš iepazīstināja ar energoresursu efektīvu izmantošanu, un VASSI docente Jūlija Gušča, kura dalībniekiem lika vairāk iedziļināties izejvielu plūsmā un atkritumu apsaimniekošanā. Pēc apmācībām grupās vides zinātnes studenti prezentēja iespējamos risinājumus vides aizsardzības jomā, aktīvi diskutējot ar ekspertiem un pārējiem vides zinātnes studentiem.
Seminārā noslēguma dalībnieki ieguva ieskatu par vides zinātnes studiju programmām Latvijā, zināšanas un pieredzi vides aizsardzības jautājumos ražošanas uzņēmumos, ka arī jaunus draugus un domubiedrus.
Īpašo pateicību gribētos izteikt Latvijas Vides zinātnes studentu semināra "Atbildīgā apsaimniekošana" organizatoriem un projektu vadītājai, LVZSA priekšsēdētājai Ievai Pakerei. Semināru rīkoja Latvijas Vides zinātnes studentu apvienība ar programmas "Jaunatne darbībā" finansiālo atbalstu. Semināra atbalstītāji: SIA "Fazer Latvija", SIA "Pernes L", spēļu veikals "Ludo" un žurnāls "GEO".
Uz sarakstu
