Rēzeknes 4.vidusskolas vecāki neatbalsta skolu reorganizāciju
reorganizāciju.
Rezultātā tiks apvienotas abas skolas, izveidojot vienu- Rēzeknes 4.maiņu vidusskolu. Domes sēdē piedalījās arī 4.vidusskolas bērnu vecāki, paužot savu nostāju skolu reorganizācijas procesā, bet vecāku viedoklis netika sadzirdēts.
Pēc pieņemtā domes lēmuma, vecāki nolēma vākt parakstus, rakstot atklātu vēstuli, tādējādi, publiski paužot savu nostāju skolu reorganizācijas jautājumā.
Kopā tika savākti vairāk kā 150 bērnu vecāku paraksti.
Uzklausot, kā arī ņemto aktīvu līdzdalību Rēzeknes pilsētas 16.februārī notikušajā domes sēdē, kurā tika apspriests Rēzeknes 4.vidusskolas un Rēzeknes vakara vidusskolas reorganizācija, mēs, Rēzeknes 4.vidusskolas vecāki esam nonākuši pie secinājuma, ka pašvaldība nav sadzirdējusi mūsu argumentus un bažas par turpmāku mūsu bērnu likteni.
Pilsētas domes pārstāvji, sēdes laikā uzsver, ka ir saņēmuši vēstuli no Latvijas Pašvaldību savienības, kurā norādīts uz nepietiekamo skolēnu skaitu vidusskolās, it īpaši Rēzeknes 4.vidusskolā, vecākajās klasēs. Taču reālajā situācijā, bērni, kuri mācās 9.klasē, 20 skolēni, plāno turpināt mācības vidusskolā, pārejot mācīties uz 10.klasi, savā dzimtajā skolā. Skolēni, kuri šobrīd mācās 11.klasē, ir pilnībā vīlušies un neizpratnē, ko darīt tālāk, jo bija atlicis tikai viens gads, lai iegūtu vidējo izglītību, bet tagad, kad ir zināms skolas liktenis, nav motivācijas vispār mācīties tālāk.
Skolēni, uzsākot mācības 4.vidusskolā, cerēja iegūt pilnu izglītības procesa ciklu, no pamatskolas līdz vidusskolai, taču šobrīd vidusskolnieku ieceres un plāni ir sagrauti, nav zināms, kā šis lēmums ietekmēs viņu turpmāko izglītības attīstības ceļu.
Gribam uzsvērt, ka Rēzeknes 4.vidusskola ir vienīgā skola Rēzeknes pilsētas dienvidu daļā. Tas nozīmē, ka mūsu bērni ir izvēlējušies iegūt izglītību šajā skolā, arī pēc lokalizācijas principa, pēc stundām arī aktīvi tiek izmantota interešu pulciņu izglītošanās iespēja. Tā ir papildus drošības sajūta vecākiem, ka bērns apmeklē skolu mikrorajonā, kurā viņš dzīvo, nevis pilsētas cita pusē, lai arī pilsēta kompensē transporta izdevumus 50 % apmērā. Ja mēs skatāmies, ka skola ir jāizvēlas pēc tuvākā dzīvesvietai principa, tagad mums šī iespēja ir liegta, jo vesela pilsētas daļa tika atstāta bez vidusskolas.Reorganizācijas rezultātā retais vecāks sūtīs savu bērnu mācīties pamatskolā, kurā nav iespējams pabeigt vidusskolu.
Mēs gribam uzsvērt, ka trūkst pārejas perioda, lai mūsu bērni varētu aprast ar domu un būt psiholoģiski sagatavoti tam, ka nāksies mainīt skolu, nevis banāli nostādīti fakta priekšā par to, ka vidusskolniekiem ir jāizvēlas turpināt mācības kādā no citām pilsētas skolām, kā tas ir noticis šobrīd. Mēs- bērnu vecāki aizstāvam mūsu bērnus un viņu tiesības, aktīvi paužot savu viedokli domes sēdēs, kā arī publiskajā telpā. Pastāv varbūtība, ka šīs pretestības rezultātā mūsu bērni, izvēloties mācības, kādā no pilsētas vidusskolām, kļūs par izstumtajiem, tikai tāpēc, ka ir cīnījušies par labāku nākotni un aizstāvējuši savu skolu.
Šobrīd bērni ir uztraukušies saistībā ar represijām, kas ir iespējamas citā skolā. Uzsākot reorganizācijas procesu, nenotika sarunas ar pašiem skolniekiem un mums- bērnu vecākiem.
Dialogs nepastāvēja vispār, mums netika dota iespēja izteikt savas bažas, kā arī iespējamos risinājumus, lai būtu mazāka trauma mūsu bērniem. Mēs piekrītam, ka ir nepieciešama skolu reorganizācija, bet vai tiešām nevar dot iespēju mūsu bērniem, kuri ir uzsākuši mācības vidusskolā, pabeigt uzsākto procesu.
Netika uzklausīts ne skolotāju, ne vecāku viedoklis. Vecāku pārstāvji netika pieaicināti darba grupā, kura tika saukta skolu reorganizācijas procesa uzsākšanai. Vecāku pārstāvji apmeklēja abas sēdes (kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komiteja un domēs), lēmumu apspriedes procesā piedalījās aptuveni simts bērnu vecāki, kuru viedoklis netika sadzirdēts. Mēs cīnāmies par mūsu bērnu nākotni, kas, mūsuprāt, ir pašsaprotami. Esam saņēmuši tikai atteikumus, kā arī nievājošas piezīmes no atbildīgajām amatpersonām, ka neviens cits risinājums nav iespējams.
Vecāki baidās par savu bērnu likteni, jo piespiedu kārtā ir jāmaina skola. Šeit nav brīvprātīga izvēles principa, faktiski bērni tiek piespiesti pāriet mācīties uz citām skolām, vidusskolas periodā. Reālā situācija ir tāda, ka daži no bērniem ir iepriekš iemācījušies citās pilsētas skolās un pārgājuši mācīties tieši uz Rēzeknes 4.vidusskolu, jo uzskatīja to par labāko un piemērotāko.
Šobrīd nav noteiktības pār bērnu nākotni, jo bērni ir izteikuši viedokļus, ka neturpinās mācības vidusskolā, nevienā no piedāvātajām vidusskolām Rēzeknē. Gadījumā, ja šāda situācija notiek, vai atbildīgās amatpersonas nenes atbildību par bērnu likteni. Tie ir dzīvi cilvēki, nevis papīrs, vai kārtējais lēmumprojekts, kurš samazina izdevumus. Lēmums par skolu reorganizāciju ietekmē dzīvu cilvēku likteni, vismaz vidusskolas līmenī noteikti. Skolēni arī uzsver, ka pēc būtības nav izvēles iespējas, jo piedāvātie varianti ir tikai daži, bet mācīties profesionālajās vidusskolās viņi nevēlas, jo plāno uzsākt mācības augstākajās izglītības iestādēs. Pastāv risks, ka daži no skolniekiem turpinās savu dzīvi ārzemes, kā darba migranti, papildinot drūmo izbraukušo statistiku.
Turklāt nebija sadzirdēti mūsu priekšlikumi un argumenti, ka skolai ir vajadzīgas reālas pārmaiņas un attīstība. Piemēram, realizējot tādas programmas, kā vadītāja apliecības apguves kursi, parējie speciālie kursi. Viens no priekšlikumiem, kurš pat guva, neoficiālu atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas vidū, ir uzsākt ciešu sadarbību ar Daugavpils Valsts Tehnikumu, gatavot topošos dzelzceļa darbiniekus no skolas, tādējādi, iegūstot gan vidējo izglītību, gan profesiju.
Esam konsultējušies ar psihologiem, jo esam uztraukušies. Psihologi apgalvo, ka tik pēkšņa un kardināla lēmuma ietekme uz bērnu psiholoģisko stāvokli nav prognozējam. Šobrīd nevar droši apgalvot, kādu ietekmi, sekas pārdzīvotais stress atstās uz turpmāko likteni. Pieņemot, ka bērniem ir iespēja iet mācīties uz profesionālo vidusskolu un iegūt kvalifikāciju, tad jāatceras, ka vidēji profesionālajās skolās mācības noris 4 gadus, un šobrīd pastāv aktuāls jautājums par to, ka tiks zaudēts vesels mācību gads. Tās ir salauztas dzīves, bērni ir vīlušies nevis par reorganizāciju, bet gan pēc fakta-par skolas likvidāciju.
Mēs lūdzam ieklausīties mūsu lūgumam: dodiet bērniem pabeigt dzimto skolu, netraumējot viņu psihisku un neskarot bērnu tiesības uz izglītību tur, kur viņi to uzsāka.
Uz sarakstu
