Rēzeknes Augstskolā diskutē par novadmācības iespējām skolās
30.oktobrī Rēzeknes Augstskolā (RA) darbojās viena no 5. Letonikas kongresa sekcijām "Identitātes meklējumi novadmācības satura un metodikas kontekstā", kur tika spriests un diskutēts par šāda priekšmeta nepieciešamību un aktualitāti Latvijas skolās.
Pateicoties Rēzeknes domes un Rēzeknes izglītības pārvaldes atbalstam, sākot ar šo mācību gadu vairākās Rēzeknes pilsētas skolās ir ieviests fakultatīvs priekšmets "Novadmācība", kā arī 25 pedagogu grupai dota iespēja apmeklēt Tālākizglītības kursus RA. Skolotāji ne tikai klausās lekcijas un piedalās praktiskajās nodarbībās, bet arī veido mācību priekšmetu programmu 1.–9.klasei.
Konferences darbu ievadīja Anna Rancāne ar referātu "Muna latgaliskuo ideņtitate jeb salauztais spogulis", kurā ļoti pārliecinoši atainoja mūsdienu latgaliešu identitātes jautājumu un atšķirības tā izpratnē Latgalē un pārējos Latvijas novados, kas radusies vēsturiskā gaitā un mūsdienās tiek uzturēta kā viens no politiskajiem diskursiem. Rosinošs, ierasto redzējumu mainošs bija rakstnieces atzinums, ka "daudzi dēvē Rogovku par Latgales Piebalgu", kam sekoja retorisks jautājums, kāpēc kādreiz arī Piebalgu nenosaukt par Vidzemes Rogovku?
Priecēja fakts, ka konferences apmeklētāji pamatā bija Latgales reģiona skolotāji un studenti, tāpēc konferencē raisījās diskusija gan par tīri praktiskiem novadmācības plānošanas un resursu jautājumiem, gan arī par latgalistikas stūrakmeņiem: latgaliešu valoda, teritoriālā identitāte, Latgales skola, tās vēsture un iespējas mūsdienās. Klausītāji tika iepazīstināti ar jaunākajiem sasniegumiem latgalistikā (Sanita Lazdiņa, Ilga Šuplinska), latgaliešu valodas standartu (Anna Vulāne) un topošo jauno latgaliešu ābeci "Skreineite" (Lidija Leikuma, Juris Cibuļs), Latviešu valodas aģentūras aktivitātēm valodu politikā un metodoloģijā (Dace Dalbiņa).
Patīkami pārsteidza Rēzeknes skolu pedagogu prezentācijas, kurās pedagogi dalījās savā pieredzē par jau paveikto, ieskicējot gan lielo skolēnu atsaucību, gan arī dažādas problēmas, ar kurām nākas saskarties novadmācības priekšmeta sagatavošanā. Pasākuma laikā izskanēja arī dažādi ieteikumi, kas veicinātu sekmīgu tālāko darbību. Lai gan programmas izstrāde un mācību līdzekļu sagatavošana ir tikai pašā sākumposmā, pedagogi ir entuziastiski noskaņoti turpināt iesākto darbu.
Latgales kultūras, literatūras un vēstures izpēte daudziem ir kā jaunas Amerikas atklāšana, cerēsim un novēlēsim skolotājiem, zinātniekiem un skolēniem veiksmi, izturību un visu ieceru izdošanos!
Jāpiebilst, ka konference tika organizēta ar valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" apakšprojekta "Reģionālā identitāte Eiropas kontekstā" finansiālu atbalstu. Atliek cerēt, ka teritoriālās identitātes jautājumu aktualizēšana dažādos līmeņos var palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem apjaust savas saknes un iespējas attīstībai.
Uz sarakstu
