Seile neatklāj, vai panākts kompromiss par augstākās izglītības finansēšanas modeli
Vaicāta par pirmdienas tikšanos ar augstskolu rektoriem un kompromisa panākšanu, Seile skaidroja, ka "mēs vēl gaidām līdz rītdienai [otrdienai] ziņu - būs kompromiss vai nebūs". "Rīt ir Ministru kabineta sēde, tad arī redzēsim," sacīja ministre, atsakoties detalizētāk skaidrot sarunu procesu.
Pirmdien notikušās sarunas par augstākās izglītības finansēšanas modeli atteicās komentēt arī Izglītības un zinātnes ministres komunikācijas konsultante Ilze Salna.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc koalīcijas partiju tikšanās norādīja, ka bija diskusija par augstskolu finansēšanu, kurā piedalījās ļoti daudz rektoru. "Izglītības ministre kopā ar rektoriem aizgāja meklēt kompromisu. Ja nebūs kompromisa, tad Zaļo un zemnieku savienības ministri, iespējams, [arī] nacionālās apvienības ministri [augstākās izglītības finansēšanas modeli] rīt neatbalstīs. Nezinu, kādā stāvoklī pašlaik ir tas kompromiss vai nevienošanās," pauda Straujuma.
Savukārt Ventspils Augstskolas rektore Gita Rēvalde pēc tikšanās aģentūrai LETA norādīja, ka ir gūti pateikt, vai panākta vienošanās.
"Mēs sadzirdējām zināmu sapratni no ministres kundzes par to, ka ārpus Rīgas ir nepieciešamas augstskolas, kā arī kaut kāda veida atbalsta mehānisms, ņemot vērā, ka tas ir arī valdības deklarācijā paredzēts," sacīja Rēvalde. "Cik es sapratu, šo runu par reģionālajiem koeficientiem ministrija apņēmusies sagatavot līdz 1.augustam. Mēs nekādā ziņā nepiekrītam, ka tos liek pie tā sauktā trešā pīlāra, jo pilnīgi nav skaidrs, kā tas tiks ņemts vērā, turklāt tas noteikti vilktos vairākus gadus, kamēr to ieviestu," viņa piebilda.
Runājot par sarunu norisi, Rēvalde atzīmēja, ka vairāku augstskolu rektori arī pauda viedokli, ka izteikt jaunas idejas, tieši šajā brīdī, kad visam jau vajadzētu būt izdiskutētam un apspriestam, nav īsti saprātīgi. "Šai reformai nav paredzēts gandrīz nekāds finansējums," viņa rezumēja.
Maija beigās valdība atlika jautājuma izskatīšanu par jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa apstiprināšanu. Ministru prezidente toreiz ministrus informēja, ka, lai gan šis jautājums koalīcijas padomē ir atbalstīts, tomēr ir radusies vēlme "vairāk papētīt ciparus".
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra toreiz pauda viedokli, ka, iespējams, jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa pieņemšana valdībā tiek bremzēta. Pēc viņa teiktā Latvijas Radio, iemesls tam pamatā ir reģionālās augstskolas un Lielo pilsētu asociācija, kuru ieskatā nepieciešams uzlabot aprēķinus par to, cik liels bāzes finansējums ir jāpiešķir katram konkrētajam zinātnes virzienam.
Savukārt Ventspils Augstskola paudusi, ka reģionālajām augstskolām nepieciešams lielāks finansējums nekā augstskolām Rīgā.
Vētra uzskata, ka tie ir tehniski jautājumi, kurus var atrisināt pēc ziņojuma pieņemšanas. Viņaprāt, konceptuālo ziņojumu nepieciešams pieņemt, lai varētu virzīties uz priekšu jaunā modeļa ieviešanā.
Maija beigās valdībā iesniegtajā ziņojumā bija raksturoti finansēšanas modeļa izstrādei piesaistītās Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas izvirzītie scenāriji jauna finansēšanas modeļa ieviešanai un aplūkoti papildus nepieciešamie ieguldījumi no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.
Jauna finansēšanas modeļa ieviešanai atbilstoši Pasaules Bankas izstrādātajam zināšanu sabiedrības attīstības scenārijam kopējais papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums 2016.gadā ir 11 792 000 eiro, 2017.gadā - 15 251 000 eiro, 2018.gadā - 18 930 000 eiro.
Uz sarakstu
