Valmieras izglītības iestāžu skolotāji plāno piedalīties streikā
"Politiķi jau pirms vēlēšanām solīja, ka jāsakārto skolotāju atalgojuma modelis. Ja tas būs nepieciešams, daļa skolas pārstāvju noteikti piedalīsies streikos un piketos. Skolotāja darbs nenozīmē aiziet uz stundu, paņemt grāmatu un mācīt skolēnus tikai no tās. Liela daļa laika tiek ieguldīts, lai sagatavotos stundām. Ja mums tikai formāli jāpasniedz stundas - tas nav grūti, tiešām varam aiziet uz stundām ar vienu grāmatu un lasīt no tās, bet tad ieguvējs nebūs neviens," sarunā ar Valmiera24.lv norādīja Valmieras 5.vidusskolas direktore Rudīte Markus.
Savukārt Valmieras Viestura vidusskolas direktors Uldis Jansons norāda: "Par piedalīšanos streikā - skolotāji noskaņoti kareivīgi, bet pagaidām jau nav saprotams par ko tad streikosim... Protams, pedagogi strādā vairāk, kā tas būtu normāli pieļaujams, bet arī tā ir iespēja vairāk nopelnīt. Ja pieņemam, ka samaksa par slodzi tiek solīta 720 eiro pirms nodokļu nomaksas, tad "uz rokas" būs ~1/3 mazāka, tas ir 500 eiro. Un tie ir griesti. Varbūt kādam ar šo būs labi un pat pārmaksāts, bet kā lai atalgojam radošu, perspektīvu, atsaucīgu padagogu?"
Uz jautājumu, kā izglītības iestāžu pārstāvji vērtē Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seilas izteikumu medijos par iespējamo demisiju, ja valdība pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai neradīs papildus finansējumu, skolu direktori atbild, ka tas problēmu nerisinās.
"Paredzams, ka papildus finansējums vēlamajā apjomā noteikti netiks piesaistīts un vai tad ministram vienmēr būtu jādemisionē pie pirmajām grūtībām, it sevišķi, ja darbs vēl pat nav sācies," viedokli pauž Jansons.
Tāpat viņš min, ka sarunās ar pedagogiem un arodbiedrību manāmi dažādi viedokļi, bet viņi atzīst, ka jaunajā samaksas modelī jūtamas dažas nepilnības, kas liegs skolotājiem strādāt vairāk, lai arī nopelnītu vairāk.
Modelī iztrūkstot daudzveidība pedagogu motivēšanā un netiek ņemts vērā skolēnu skaits klasē, kas ļoti ietekmē darbu klasē.
Jansons norāda: "Lielajām skolām arī noteikti būs papildus nepieciešams ievērojams skaits pedagogu. Kur ņemt kvalificētus pedagogus? Šis apmaksas modelis varētu būt aktuāls skolotājiem ar mazām slodzēm, bet noteikti ne lielo skolu pedagogiem, kuri ir gatavi strādāt vairāk, lai arī vairāk nopelnītu. Mēs vienmēr spriežam par reformām ar cerībām uz uzlabojumiem, ka tiks sakārtotas prasības darbam un saņemsim adekvātu samaksu, bet pagaidām no tā visa vienmēr sanāk čiks."
Savukārt sarunā ar Valmiera24.lv Valmieras 5.vidusskolas direktore Markus norāda, ka pašreizējā skolotāju atalgojuma modelī tiek ņemts vērā skolu skaits klasē, taču mazāka uzmanība veltīta tam, cik daudz laika skolotājs velta ārpus stundām, lai sagatavotu mācību materiālus.
"Šobrīd skolotāju algas aprēķina pēc reālo stundu skaita, kas aizvadīts pasniedzot mācību priekšmetu, kā arī skolotājs saņem atalgojumu par rakstu darbu labošanu, individuālo darbu ar skolēniem un gatavošanos mācību stundai, bet šeit vērojams interesants paradokss. Skolotājam pilna slodze skaitās 21 kontaktstunda un uz 21 kontakstundu paredzētais gatavošanās laiks ir līdz divām stundām. Īsti nepiekrītu tam, ka nepieciešamas veltīt tik maz laika, lai novadītu 21 stundu," norāda Markus.
Markus uzsver, ka šobrīd aptuveni 75% no algas skolotāji saņem par novadītajām stundām, taču pēc veiktā pilotpētījuma skolā, atklājās, ka skolotāji kontakstundās pavada vien 30% no sava darba laika, savukārt mācību plānošanai 38%. Atlikušais laiks veltīts darbam ar skolēnu ģimenēm un mācību iestādes attīstībai.
"Jau daudzus gadus esam runājuši par to, ka skolotāju atalgojums nav atbilstošs iegūtajai izglītībai un spriedzei. Ja izcenojums par vienu mācību stundu ir 5 eiro, es uzskatu, ka tas nav atbilstoši," norāda Markus.
Valmiera24.lv jau vēstīja, ka pieprasot papildu līdzekļus jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valde nolēmusi īstenot pirmo no "piespiešanas mehānismiem", vienojoties par pedagogu piketu, kurš pie Saeimas ēkas notiks 11.decembra rītā.
Uz sarakstu
