Virtuālais muzejs un izglītojošās spēles tieši tev
Rēzeknes Augstskola 2012. gada rudenī parakstīja finansēšanas līgumu par projekta "Virtuālā pagātne – muzeju nākotne" īstenošanu un sāka darboties kā vadošais partneris, pulcējot ap sevi partnerus – Ķēdaiņu Reģionālo muzeju (Lietuva), Maksima Bagdanoviča muzeju (Grodņa, Baltkrievija) un Rēzeknes pilsētas domi, kas pārstāv Latgales Kultūrvēstures muzeju. Projekta mērķis – izveidot virtuālu muzeju un piedāvāt 4 spēles, kas varētu būt saistošas bērniem un jauniešiem, iepazīstot novadam raksturīgo kultūrmantojumu, paverot iespējas lielākam cilvēku skaitam virtuāli apskatīt muzejus, kā arī radot tiem interesi apmeklēt tos klātienē.
Gada laikā notika vairāki pieredzes apmaiņas braucieni uz Lietuvu un Baltkrieviju, kā arī partneru ciemošanās Rēzeknē, iepazīstot partneru muzejus un to kolekcijas, meklējot tajās arī kopīgas iezīmes, motīvus, saskares punktus, ko varētu izmantot jaunu virtuālo produktu radīšanā.
Pēc intensīvas viena gada darbošanās projektā ir izveidota projekta mājas lapa: www.futureofmuseums.eu, kurā interesenti jau tagad var aplūkot informāciju par projektu, projekta partneriem latviešu, latgaliešu, lietuviešu un angļu valodā. Taču izveidotā mājas lapa atšķiras no citām, jo šeit var ielūkoties katra partnera izveidotajā virtuālā muzeja galerijā, kā arī iepazīt triju valstu kultūrmantojumu, iesaistoties kādā no datorspēlēm. Pētniekiem un novadu vēstures interesentiem aizraujošāko sadaļu veidos apraksts, kas sāksies ar Interesanti, ka..., brīžiem pārsteidzot ar ļoti negaidītiem faktiem par it kā zināmām lietām. Jāpiemin, ka virtuālo galeriju apraksti ir gan vispārizglītojoši, gan arī pētniekiem nepieciešamo informāciju saturoši, raksturojot eksponāta saglabātības pakāpi, izmērus, kolekcijas numuru, izmērus un citus parametrus.
Katra partnera virtuālā galerija parāda arī viņu darbības specifiku: Ķēdaiņu Reģionālais muzejs prezentē ar amatniecību saistītu kolekciju, Latgales Kultūrvēstures muzejs atklāj savas lielākās kolekcijas "Latgales keramika" noslēpumus, savukārt Rēzeknes Augstskola virtuālajā galerijā ir pārvērtusi izdevumu "Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca", piedāvājot pētniekiem, interesentiem plašu avotu bāzi (ar vairāk kā 5000 dažādiem foto, rokrakstu un publicēto materiālu kopām) par 300 Latgales konceptiem.
No 24. līdz 26. aprīlim Rēzeknē notika projekta pirmais kultūrizglītojošais seminārs "Virtuālais muzejs: Latgales keramikas aspekts". Kultūrizglītojošā semināra mērķis – testēt izveidotās datorspēles, parādīt triju valstu vēstures, folkloras, valodas, literatūras saskares punktus, pārliecināt sabiedrību par muzeja piedāvājuma un iespēju atbilstību mūsdienu sabiedrības vajadzībām un tehnoloģiju attīstībai.
Seminārā piedalījās vairāk nekā 100 skolēni, studenti, skolotāji, pētnieki, pārstāvot ne tikai projekta dalībvalstis, bet piedāvājot ielūkoties muzeju virtuālajā nākotnē arī Rēzeknes pilsētas domes sadarbības partneriem no Turcijas, Ungārijas, Itālijas. Darba gaisotne bija saspringta, jo paralēli priekšlasījumiem bija iespēja iesaistīties spēļu testēšanā, izteikt savu viedokli, jautāt, diskutēt. Jāatzīst, ka Rēzeknes 5. vidusskolas, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas, Nautrēnu vidusskolas, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas skolēni un Rēzeknes Augstskolas studenti aktīvi izteica savu viedokli, rosināja uz atsevišķu spēļu elementu nomaiņu un atzina, ka labprāt šādas spēles izmantotu mācību procesā, tās ieteiks arī saviem draugiem kā izglītojošu un saistošu materiālu.
Datorspēles ir veidotas tā, lai ne tikai rosinātu interesi par novada kultūrvēsturi, konkrētā muzeja ekspozīciju, bet arī lai tās izmantotu dažādiem izglītojošiem un radošo darbību veicinošiem mērķiem. Ķēdaiņu Reģionālā muzeja spēle, kā atzina arī testētāji, vairāk ieinteresēs tos, kas vēlas uzzināt par māju celtniecību, senās amatniecības iespējām, tās sarežģītības pakāpe nav tik augsta, tāpēc īpaši iesakāma 7.–9. klases skolēniem, apgūstot novada vēsturi, mājturību, arī biznesa pamatus. Rēzeknes Augstskolas spēle ir sarežģītāka un prasa noteiktu zināšanu līmeni par Latgales kultūrvēsturi, valodu, folkloru, tāpēc to ieteiktu spēlēt vidusskolēniem, studentiem, tiem, kas vēlas apgūt latgaliešu valodu. Savukārt Latgales Kultūrvēstures muzeja spēle ir radošākā, tā piedāvā kļūt par virtuālo podnieku, tāpēc spēlējama jebkurā vecumā, netieši mudinot katru spēlētāju uzzināt vairāk par keramiķa darba specifiku.
Projekta pētnieki (V. Banīs, V. Sedeika, S. Ūdre, I. Šuplinska, I. Atpile-Jugane, E. Vasilevska) uzrunāja klātesošos, izklāstīdami savas pārstāvētās institūcijas virtuālās galerijas koncepciju. Salīdzinošā aspektā tika iezīmētas kopsakarības latviešu, baltkrievu, latgaliešu, lietuviešu valodā (S. Ūdre), internacionāli folkloras motīvi un etniskas detaļas (I. Šuplinska), lietišķās mākslas saskares punkti (V. Banīs, E. Vasilevska), tādējādi rosinot paplašināt kopējo pētniecības tematiku, vēršot uzmanību uz baltu kultūras nozīmību šajā pierobežu areālā. Pieteiktie pētījumi iezīmē tematiku turpmākajām diskusijām un aktivitātēm, kas plānotas līdzīga satura semināros Lietuvā un Baltkrievijā.
Kultūrizglītojošs seminārs notika Podnieku dienu ietvaros, tāpēc projekta dalībniekiem un visiem interesentiem bija lieliska iespēja pārliecināties par pētnieku un spēļu veidotāju atzinumiem arī radošajās darbnīcās un Latgales podnieku paraugdemonstrējumos. Projekta dalībnieki atzinīgi novērtēja Latgales Kultūrvēstures muzeja muzejpedagoģisko programmu "Māla pikuča piedzīvojumi". Piedalījās gan reducētās, gan glazētās keramikas cepļa kurināšanā un izņemšanā. Cepļa atvēršana brīnumus parasti sagādā ne tikai viesiem, bet arī pašam amatniekam. Tas ir ļoti svēts brīdis, kas arī šoreiz nelika vilties, pārsteidzot gan pašu mākslinieku (J. Krompānu, A. Ušpeli), gan arī viesus ar daudzveidīgajām trauku formām un krāsu saspēlēm.
Projekta aktivitātes turpināsies maijā Lietuvā, septembrī – Baltkrievijā, bet 20.–22. novembrī atkal atgriezīsies Rēzeknē, lai projekta noslēguma konferencē apkopotu projekta rezultātus un literāri muzikālā Andrejdienu pasākumā apjaustu pierobežas partneru sadarbības spēku un lietderību arī jaunām projektu idejām.
Kopējā projektu izdevumu summa – 374,832,33 eiro, no tiem 90% – Eiropas Savienības finansējums. Projekta īstenošanas laiks ir 24 mēneši (līdz 2014. gada decembrim), un tas darbojas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmā.
Programma aptver Latgales reģionu Latvijā, Paņevežas, Utenas, Viļņas, Alitas un Kauņas apgabalus Lietuvā, kā arī Vitebskas, Mogiļevas, Minskas un Grodņas apgabalus Baltkrievijā. Kā Programmas Kopīgā vadības iestāde darbojas Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrija. Programmas oficiālā interneta vietne ir www.enpi-cbc.eu.
Uz sarakstu
